Liekot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem maksāt Latvenergo elektroenerģijas tarifus, kas ir pat līdz 40% lielāki nekā līdzšinējie, no ekonomikas vienkārši tiek izņemta nauda. Samazināt elektroenerģijas patēriņu vairs faktiski nav iespējams, jo tas jau līdz šim ir izdarīt tik lielā mērā, cik vien varēja. Tas nozīmē, ka arvien mazāk tiks tērēta nauda lietām, kas nav saistītas ar izdzīvošanu - ceļojumiem kaut vai tepat pa Latviju, braucieniem ar tramvaju utt. Tarifu kāpums tiek pieļauts brīdī, kad ir skaidrs, ka iedzīvotāju pirktspēja nepieaug. Rodas jautājums - kur te ir loģika?! Nu neesam mēs saistībā ar ekonomikas lejupslīdi sasnieguši nekādu dibenu - ir tikai bezdibenis.

Ekonomikas lejupslīde nevar beigties, ja apzināti tiek pieņemti lēmumi, kas tikai veicina situācijas pasliktināšanos. Turklāt interesanti būtu zināt - no kā tad ir iecerēts šādā situācijā tos lielos tarifus iekasēt, jo pastāv iespēja, ka drīz nebūs, kas maksā.Jāatzīst, ka dažādas runas par jauno Latvenergo tarifu apstrīdēšanu tiesā ir tikai cilvēku emocijas. Šāda vēršanās tiesā nozīmētu tiesāšanos pašiem ar savu valsti, pašiem ar sevi. Skumjākais šajā sakarā ir tas, ka arī cilvēki, kuri regulē šos tarifus un saņem algu no mūsu maksātās nodokļu naudas, faktiski strādā pret mums.

Vai nu viņus neinteresē pašu pieņemto lēmumu sekas, vai arī viņi nespēj izprast reālo situāciju valsts tautsaimniecībā. Jā, ir dzirdēti daudz dažādi apgalvojumi, ka Latvenergo ir jāstrādā gluži tāpar kā jebkuram citam uzņēmumam, neatkarīgi no tā, ka šīs kompānijas īpašniece ir valsts. Tomēr tieši tas arī nenotiek. Ja paskatāmies uz reālo situāciju valstī, ir redzams, ka lielākā daļa uzņēmumu pašreizējā periodā strādā vispār bez peļņas. Interesanti būtu redzēt, kā šī kompānija, kas šobrīd strādā faktiski monopola apstākļos, atļautos tik strauji celt tarifus, ja tai būtu jāstrādā reālas konkurences apstākļos. Turklāt nav jau arī īsti skaidrs, kur paliek šai kompānijai samaksātā lielā nauda.