«Tajā patēriņu grupā, kas no 1. aprīļa varēs maksāt līdzšinējo elektrības tarifu, ietilpst galvenokārt kāpņu telpas, šķūnīši un vasarnīcas nevis iedzīvotāji,»
To Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzklausīšanas sanāksmē, kas bija veltīta jaunajiem Latvenergo tarifiem no šā gada 1. aprīļa, norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Paulis Barons, norādot, ka līdz 100 kWh mēnesī patērē ne vairāk kā 10% mājsaimniecību, lai gan a/s Latvenergo nemainīgu tarifu sola 22% mājsaimniecību. Uzklausīšanas sanāksmē tika saņemti arī citi pārmetumi par Latvenergo jaunajiem tarifiem, piemēram, par to, pēc kādiem parametriem tiek aprēķināta tā iedzīvotāju grupa, kuriem ir iespējams arī turpmāk par elektrību maksāt mazāk nekā pārējiem. Pēc uzklausīšanas sanāksmes a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss atzina, ka alternatīva būtu visiem tarifu pacelt vienādi no 1. aprīļa, un miers, taču Latvenergo koncerns, izstrādājot šo piedāvājumu, esot padevies Ekonomikas ministrijas spiedienam nodrošināt to, lai elektroenerģijas tarifu kāpums sociāli mazaizsargātākos iedzīvotājus skartu pēc iespējas mazāk.
DB jau rakstīja, ka Latvenergo piedāvā no 1. aprīļa iedzīvotājiem saglabāt līdzšinējo elektroenerģijas tarifu 8,25 santīmu apmērā par kilovatstundu tik ilgi, kamēr konkrētā iedzīvotāja elektrības patēriņš gadā nepārsniegs 1200 kWh (tas nozīmē 100 kWh mēnesī). Tiklīdz 1200 kWh būs patērētas, spēkā stāsies pilnais tarifs- 10,74 santīmi par kilovatstundu. Tādējādi Latvenergo bija nolēmis saudzēt, piemēram, pensionārus un likt vairāk maksāt tiem, kas vairāk elektrības patērē. Tomēr izrādās, ka šis arguments daudzējādā ziņā neiztur kritiku. Kopumā regulētā elektroenerģijas tarifa kāpums pret 2008. gadu, kad pēdējo reizi šis tarifs tika celts, ir 29%, atzina U. Bariss, lai gan iepriekš Latvenergo teica, ka kāpums ir tikai 21%. DB jau rakstīja, ka uzņēmējiem, kas norēķinās pēc regulētā tarifa, kāpums sanāk vēl lielāks- pat līdz 40%. Jaunais tarifs vēl jāapstiprina regulatoram.
