Neatkarīgā norāda, ka visvairāk sūdzību par darba meklētāju apkrāpšanu tiek saņemts no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis norāda: «Sūdzību ir daudz. Piemēram, Austrijā nokļuva darba meklētāju grupa, lai vāktu apelsīnus. Katrs samaksāja 50 eiro. Pasakiet, kur Austrijā aug apelsīnu plantācijas?»

Nīderlandē no Latvijas viesstrādniekiem iekasēja 200 eiro no katra, bet darba līguma nevienam nebija. Zviedrijā mūsu viesstrādnieki tika nolīgi lasīt ogas, bet darba apstākļi bija slikti, katru dienu nācās strādāt 13 stundas, algu nesamaksāja, un cilvēki pat nevarēja atbraukt atpakaļ uz Latviju.

Latvijas vēstniecības un ĀM Konsulārais departaments iespēju robežās palīdz nelaimē nokļuvušajiem nokļūt mājās, bet jāsaprot, ka iespēju robežas nenozīmē brīvus līdzekļus valsts budžetā, lai izmaksātu atpakaļceļu.

Visbiežāk Latvijas darba meklētāji pieļauj vienu un to pašu kļūdu: viņiem nav darba līguma vai arī tas ir mutisks. Otra kļūda esot nepareizi noformēti dokumenti. NVA vadītāja Baiba Paševica uzsver, ka līguma nosacījumi ir jāizlasa un jāizvērtē pirms tā noslēgšanas.

Trešā kļūda ir uzticēšanās viltus piedāvājumiem. Darbā iekārtošanas pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām izsniegtas licences.