Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka  jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Lai īstenotu piedāvātās pārmaiņas ir jāpapildina MK 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 114. punkts ar trešo teikumu, nosakot, ka Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ir atļauts apstāties un stāvēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kas nodotas ekspluatācijā pirms 1991. gada 21. augusta, masīvu (pagalmu) zaļajā zonā (publiskajos zālienos, apstādījumos u.tml.) ar vismaz diviem automašīnas riteņiem uz brauktuves, ja vien attiecīgā pašvaldība 12 kalendāro mēnešu laikā pirms šo grozījumu pieņemšanas attiecīgajā teritorijā nav veikusi zāles sēšanu vai krūmu, koku, puķu vai citu augu stādīšanu vai arī kopšanu, kas pamatota ar atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem un foto vai video ierakstu pierādījumiem, norāda A.Brodele.

Proti, ja šī zāle, krūmi, koki, puķes vai citi augi ir iesēti vai iestādīti pirms minētajiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Tāpat ir jāpapildina Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 114. punkts ar ceturto teikumu, nosakot, ka šī punkta trešais teikums nav piemērojams vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos; vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes; uz ietvēm, uz gājēju ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem vai velosipēdu ceļiem un velojoslām vietās, kur tas ir aizliegts; vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem; uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš, vai tuvāk par pieciem metriem no šīm vietām; krustojumā un tuvāk par pieciem metriem no tā; uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību; uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām.

Iniciatīvas autore raksta, ka pēc šo pārmaiņu ieviešanas M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļu īpašnieki un lietotāji varēs novietot savas automašīnas tādu daudzdzīvokļu māju pagalmos, kas nodotas ekspluatācijā pirms 1991. gada 21. augusta, šo masīvu (pagalmu) zaļajā zonā (publiskajos zālienos, apstādījumos utml.) ar vismaz diviem automašīnas riteņiem uz brauktuves. Latvijas iedzīvotāji nevar būt atbildīgi par to, ka PSRS režīms, projektējot un būvējot ēku masīvus, nav nodrošinājis vietas iedzīvotāju auto novietošanai.

13.jūlijā šo iniciatīvu parakstījuši 393 atbalstītāji.