Viena no personām, kas organizēja ceturtdien apturēto naudas atmazgāšanas shēmu, ar kuru, iespējams, bija saistīti arī a/s Latvijas Gāze un a/s Latvenergo, agrāk strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā.

Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, šī persona atzinusi, ka piedalījusies noziedzīgu nodarījumu veikšanā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas daļa, informē, ka organizētais grupējums, kopš 2009. gada sākuma legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus un izvairoties no PVN maksāšanas, nodarījis valsts budžetam zaudējumus teju 1,2 milj. Ls apmērā.

Aizdomās par shēmas organizēšanu tiek turētas trīs personas, kam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Shēmas «pakalpojumus» kopumā izmantojuši gandrīz 100 reāli strādājoši uzņēmumi. Šīs kompānijas savās atskaitēs iekļāva nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot valsts budžetā nomaksājamo nodokļu apjomu. Fiktīvie uzņēmumi pārskaitīja naudu uz dažādiem kredītiestāžu kontiem Ķīnā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā.

Ceturtdien VID Finanšu policijas pārvalde veica 16 kratīšanas Rīgā, kuru laikā līdz ar dažādiem pierādījumiem tika izņemti arī 65 tūkst. Ls skaidrā naudā.

Shēmā iesaistītie uzņēmumi darbojušies preču vairumtirdzniecības, celtniecības un montāžas, kā arī citās nozarēs. Viens no shēmas tiešajiem klientiem saņēmis arī pasūtījumus no vairākiem valsts uzņēmumiem.

Kā ziņots, pēc DB rīcībā esošās informācijas šis uzņēmums ir SIA SZMA Rīga, kura klientu starpā ir a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Latvijas Dzelzceļš. Tiek pieļauts, ka par valsts uzņēmumu Latvenergo un Latvijas Dzelzceļš iespējamo saistību ar grupējumu un notikušajiem darījumiem ar minēto būvniecības firmu interesi varētu izrādīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tomēr šāda informācija pagaidām oficiāli netiek apstiprināta.

Latvijas Gāze izslēdz jebkādu iespēju, ka kompānija iesaistījusies šādās shēmās. Visi uzņēmuma iepirkumi ir publiski, bet tie, kuri pārsniedz 240 tūkst. Ls, tiek veikti caur Iepirkumu uzraudzības biroju, norādīja Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris. Ar SZMA Rīga kompānija esot slēgusi divus šāda apjoma līgumus.

Iespējams, shēmā iesaistīts arī būvniecības uzņēmums SZMA Būve. Šī kompānija pēdējo gadu laikā saņēmusi daudzus vērienīgus pasūtījumus kā no Latvijas Gāzes, tā no Latvenergo. Būvfirma, piemēram, 2006. gadā rekonstruējusi Latvijas Gāzes vēsturiskās gāzes rezervuāra ēku Vagonu ielā, Rīgā, kas ir šī uzņēmuma «seja». Uzņēmuma SZMA Būve mājaslapā atrodama informācija par gandrīz 70 dažādiem līgumiem ar Latvijas Gāzi, daudzi attiecas uz darbiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

SZMA Būve pēdējos gados bijis daudz pasūtījumu no Latvenergo. Starp dažiem dārgākajiem minami, piemēram, 2008. gadā slēgts viens 240 tūkst. Ls un vēl viens 121 tūkst. Ls vērts būvniecības līgums, liecina Latvenergo mājaslapā atrodamā informācija.

Uzņēmumu SZMA Rīga un SZMA Būve vienīgais valdes loceklis ir Aleksejs Zagarskihs, kas ir arī kompāniju lielākais īpašnieks. Kā liecina Lursoft dati, viņam pieder 88% SZMA Rīga kapitāldaļu. Tā 10% īpašniece ir Žanna Kirjanova, bet 2% pieder Vladimiram Ivanovam. Šī būvniecības uzņēmuma pamatkapitāls 300 tūkst. Ls.

Tas reģistrēts 1996. gadā, pērn tam pievienota daļa SIA SZMA Būve, bet šis uzņēmums atkal nodalīts šī gada martā. SZMA Būve lielākais īpašnieks ir jau minētais A.Zagarskihs, kam pieder 85% ta daļu, bet Ž.Kirjanovai, V.Ivanovam un Viktoram Jeļisejevam pieder katram pa 5% firmas kapitāldaļu.