Politiķi pirms vēlēšanām visi kā viens sola nemazināt pensijas un nespert arī citus sabiedrībā nepopulārus soļus, taču kā tad īsti tiks konsolidēts nākamā gada budžets, skaidru redzējumu vismaz pagaidām nepiedāvā neviens no politiskajiem spēkiem, kam saskaņā ar aptaujām ir izredzes tikt Saeimā, raksta Diena.

Politiķu minētie argumenti, kāpēc patlaban vēl neesot iespējams dot skaidru piedāvājumu ar konkrētiem soļiem un konsolidējamām summām, ir informācijas trūkums par valsts finansiālo stāvokli.

Arī varbūtība, ka būtiskie makroekonomiskie rādītāji var mainīties un līdztekus arī konsolidējamā summa. Tāpēc patlaban piedāvātie soļi un prognozes vēlāk varot izrādīties maldinošas.

Jāatgādina, ka Finanšu ministrija nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem un idejām. No tām visas partijas patlaban ir pret pazeminātās PVN likmes atcelšanu un neapliekama minimuma samazināšanu pensijām. Atsevišķi politiskie spēki pauž atbalstu idejai iesaldēt iemaksas pensiju otrajā līmenī. Vairāki runā par NĪN paaugstināšanu un arī par progresīviem ienākuma nodokļiem, taču vairumā gadījumu netiek norādītas ne nodokļu likmes, ne vismaz aptuvenās summas, kas budžetā varētu ienākt pēc nodokļu celšanas.

Latvija starptautiskajiem aizdevējiem solījusi nākamgad mazināt budžeta deficītu līdz 6% no IKP. Tas nozīmē, ka nākamā gada budžets būs jākonsolidē vai arī jāpalielina ieņēmumi par 350 līdz 395 milj. Ls.