V. Dombrovskis pieļāva, ka uz Valsts kancelejas direktora amatu tiks rīkots konkurss, bet līdz gada beigām, 31.decembrim, kamēr turpinās G. Veismanes pilnvaru otrais termiņš, viņa palikšot amatā. Ja tiks sludināts konkurss, no pretendentiem varētu prasīt redzējumu uz kancelejas nākotni, bet premjers uzsvēra, ka šajā kontekstā netiks apsvērts jautājums par Valsts kancelejas likvidēšanu.

Dienas gaitā no premjera biroja nāca pretrunīga reakcija uz G. Veismanes paziņojumu, ka viņa grasās atstāt amatu, tā pastiprinot versijas, ka augstās amatpersonas izšķiršanās varētu nebūt brīvprātīga. Premjera preses sekretāre Līga Krapāne dienas vidū ziņu aģentūrai BNS bija paudusi pārsteigumu par G. Veismanes formulējumu, ka V. Dombrovskis viņai piedāvājis ieņemt amatu vēl trešo pilnvaru termiņu. Vēlāk V. Dombrovskis noliedza, ka G. Veismane būtu nekorekti traktējusi abu sarunu un apliecināja, ka tiešām piedāvājis Valsts kancelejas direktorei palikt amatā uz trešo termiņu, kam viņa neesot piekritusi. Jautājums aktualizēts tieši šobrīd, jo, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.pantu, Valsts kancelejas direktoru uz pieciem gadiem ieceļ premjers un sešus mēnešus pirms termiņa beigām viņam jāpieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu.

Premjera preses sekretāre precizēja, ka aģentūrai BNS paudusi izbrīnu nevis par G. Veismanes formulējumu, bet to, ka amatpersona nākusi klajā ar šādu paziņojumu.

Jāatgādina, ka premjeram tuvu stāvoši cilvēki šādu scenāriju – ka pusgadu pirms amata termiņa beigām G. Veismane nesaņems uzaicinājumu palikt amatā uz trešo termiņu – neoficiāli stāstīja jau aprīlī. Toreiz pēc premjera ierosinājuma notika dienesta pārbaude par G. Veismanes rīcību, apsvēt domu par LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju. V. Dombrovskis pirms gandrīz trim mēnešiem, beidzoties dienesta pārbaudei, nerosināja G. Veismanes sodīšanu vai pārcelšanu citā amatā un kuluāros izskanēja, ka starp abiem panākts kompromiss, ka Valsts kancelejas direktore nevarēs palikt amatā uz trešo termiņu. Oficiāli šādu vienošanos neviena no iesaistītajām pusēm nav apstiprinājusi.

DB jau rakstīja, ka pirmdien G.  Veismane izplatīja paziņojumu, ka iesniegusi atlūgumu, atsakoties no premjera piedāvājuma ieņemt direktora amatu vēl trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas. G.Veismane savā atteikumā norādījusi, ka šajā amatā godprātīgi nostrādājusi vairāk nekā desmit gadus, izveidojot Eiropas valstīm atbilstošu valdības centru, sakārtojot valdības dokumentu aprites procedūras un stiprinot sabiedrības līdzdalības iespējas lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā. Taču, vadoties pēc labas pārvaldības un menedžmenta principiem, uzskata, ka divi pilnvaru termiņi ir pietiekams laiks vienas iestādes vadībai.