Viņa skaidro, ka algas samazinājums ierēdņiem par 30% esot viens no demotivējošiem faktoriem. Interesants darbs viss, kas palicis. Valsts pārvaldē esot ļoti plašs darbalauks, un zināšanām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, diemžēl iespēja atrast cilvēkus, kas būtu profesionāli ļoti daudzās jomās, nemaz neesot tik liela.

«Samazinoties algai un visiem motivācijas faktoriem, viskvalificētākie ātri vien mēģināja atrast darbu Eiropas institūcijās. Palika tie, kas bija pašmotivēti strādāt šai valstij. Celt savu kvalifikāciju un profesionalitāti šobrīd ir arvien grūtāk un grūtāk, bet valdībai būs jādomā, kā atrast naudu Valsts administrācijas skolai, tāpēc, ka nāk [Latvijas] prezidentūra [Eiropas Savienībā] un mums vajadzēs arvien profesionālākus ierēdņus,» skaidro G. Veismane.

Viņa arī piebilst, ka šobrīd redz, kādā veidā samazināt birokrātisko slogu uzņēmējiem un administratīvos aparātus. «Mēs gan nevaram sagaidīt, ka funkciju audita rezultāti tiks ieviesti uzreiz. Tie parāda starp nozarēm ir iespējams samazināt nevajadzīgās funkcijas vai pat nodot tās privātajam sektoram, kas to varēs darīt labāk un lētāk. Ir funkcijas, kuras vispār var likvidēt,» norāda Valsts kancelejas vadītāja.

Jāatgādina, ka ar nākamo gadu viņa pamet savu amatu. Intervijas beigās viņa laikrakstam norāda, ka kāda Eiropas institūcija ļoti gribot G.Veismani ņemt darbā, taču viņa ļoti nevēlas doties prom no Latvijas.

«Es mēģināšu atrast optimālu risinājumu, lai strādātu ļoti svarīgā Eiropas institūcijā ļoti svarīgu darbu, būdama lielāko daļu Latvijā. Man ir arī piedāvājumi no privātā biznesa Latvijā,» stāsta G.Veismane.