«Nevar būt septiņas vai astoņas prioritātes, ir jābūt tikai vienai. Lai saprastu, ar ko valsts var pelnīt, ir jāsaprot, kas ir mūsu lielākā bagātība. Jo, saprotot, kas tā ir, mēs varam to vairot,» atbildot uz izdevuma jautājumu: «Varat ieskicēt, kādas būs jūsu pamatnostādnes?» , sacījis R. Dzintars.

Precizējot, kas ir šī bagātība, R. Dzintars stāstījis: «Latvijā tie ir cilvēku resursi, un tajos arī jāiegulda. Tas nozīmē veicināt demogrāfisko augšupeju, atbalstīt izglītību un zinātni. Tie ir pasākumi, kuri dos ieguvumus ilgtermiņā, un, lai gan mums kā ārpus parlamenta partijai būtu izdevīgi sacīt, ka nevienam neko negriezīsim, mēs to pateikt nevaram. Situācija ir tāda, kāda ir, sociālais budžets sarūk, un kaut kur būs jācērt. Varam tikai pateikt, ka šīs - izglītība, zinātne un dzimstības veicināšana - ir tās nozares, kuras nedrīkstam aiztikt.»

Savukārt uz jautājumu: «Kā no taktikas viedokļa ir pareizāk - līdz vēlēšanām melot un teikt, ka nebūs jāgriež, vai godīgi pirms vēlēšanām pateikt, ka būs?» R. Dzintars atbildējis: «Mana atbilde apliecina mūsu nostāju: nekāds utilitārisms šajā gadījumā nav pieļaujams. Lasu SestDienas intervijas, kurās politiķi paši sev prognozē nesamērīgi lielu vēlētāju atbalstu vēlēšanās. Pašiedvesma, protams, ir laba lieta, bet šaubos, ka viņi paši tic tam, ko runā. Un melošana kā norma - tas ir absurdi.»