Viņaprāt, diez vai šie terora akti varētu atsaukties uz Latviju. Turklāt Pretterorisma centrs, kas ir Drošības policijas kompetencē, darīs visu, lai palīdzētu atklāt šo terora aktu plānotājus, uzsvēra J. Kažociņš. Viņš arī norādīja, ka, lai gan SAB lielākoties ir formāla sadarbība ar Krievijas dienestiem, dažkārt tā izpaužas reālā operatīvā sadarbībā.

SAB pausto viedokli, ka ārzemju specdienesti cenšas ietekmēt sabiedrības domu pirms vēlēšanām, J. Kažociņš apstiprināja, norādot, ka Krievijai noteikti ir interese to darīt, jo tas nodrošina kaimiņvalstu politikas virzīšanu pēc iespējas sev labvēlīgākā virzienā. Viens gan esot interese, bet otrs – vēlme ietekmēt. Ja SAB to konstatējot, informācija par šādu rīcību tiek nodota tiesībdsargājošām instancēm, piemēram, KNAB. Šāda rīcība varot izpausties kā partiju un dažādu Latvijai nelabvēlīgu pasākumu finansēšana. Uz to, vai Latvijā ir šādas politiskās partijas, kas saņem naudu šādiem mērķiem, J. Kažociņš atturējās komentēt.

Komentējot to, ka pie Latvijas robežas pirms kāda laika notika militārās mācības – SAB priekšnieks teica, ka tas ir ļoti nopietni. Tas rādījis, kādā veidā nepieciešamības gadījumā Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki varētu mēģināt nogriezt Baltijas valstis no bruņotas NATO palīdzības. «Grūti saprast, kāpēc to dara, jo tas neizskatās kā aizsardzības vingrinājumi. Vai valsts Austrumu robeža ir droša? Neredzu iemeslu, kāpēc Krievijai būtu vajadzētu to pārkāpt un iebrukt Latvijā,» sacīja J. Kažociņš.