«Par mani jau presē raksta visādas lietas. Piemēram, Krievijas medijos parādās raksti, ka Latvijas SAB ar visu tā direktoru priekšgalā it kā esot vainīgs, ka Krievijā no Afganistānas ieplūst narkotikas. Tādi un citādi apmelojumi,» intervijā Latvijas Avīzei norādījis J. Kažociņš. Viņš arī piebilst, ka acīmredzot kāda izpratnē SAB ir tik visvarens un visspēcīgs, ka spēj arī to.

Runājot par SAB, J.Kažociņš arī min, ka kopš finanšu krīzes arī valsts drošības institūcijām nācies savilkt jostu. Tas nozīmējot, ka arī SAB bijis jāpārvērtē funkcijas, izvērtējot, kā veidot sadarbību ar citām valsts drošības iestādēm, lai visas funkcijas tiktu pildītas. Rezultāts esot interesants un sanākot, ka ar mazākiem resursiem var sasniegt labus rezultātus. Tagad darbinieki spiesti domāt radoši, kādā veidā iegūt informāciju, kas nepieciešama valstij, izmantojot pavisam citas, lētāks metodes.

Savukārt saistībā ar izlūkošanu J.Kažociņš norāda, ka ap 90% informācijas, kas vajadzīga valsts amatpersonām svarīgu valstisku lēmumu pieņemšanai, ir pieejama bez speciālistu līdzdalības. Tā esot publiskota, bet varbūt vienīgi nav atbilstoši apkopota. Bet atlikušos 10% informācijas varot iegūt tikai ar dienesta palīdzību. Tā esot svarīga informācija, kas izskaidrojot, kāpēc un kā viss notiek.

SAB esot jāspēj atklāt iemeslus, skaidrojumus, kāpēc lietas notiek tieši tā, un savā ziņā tas līdzinoties žurnālistu darbam.

Birojs arī redzot, ka izlūki no citām valstīm, kuras nav ES vai NATO dalībvalstis, Latvijā vācot līdzīgu informāciju kā žurnālisti, bet ar citādām metodēm.