Ministrs uzskata, ka darbaspēka kustība jāskata globālākā mērogā. Eiropas spēja nodrošināt atvērtu un vienotu iekšējo tirgu esot tieši saistīta ar eiropiešu konkurētspēju ilgtermiņā, tāpat vienota iekšējā tirgus principu ievērošana pakāpeniski izlīdzinās atalgojuma atšķirības dažādās Eiropas valstīs.

Vācijas Darba un Sociālo lietu ministrija prognozējusi, ka pēc 1.maija Vācijas atvērtā darba tirgus iespējas vēlēsies izmantot aptuveni 100 tūkst. austrumeiropiešu, to vidū darba meklētāju skaits no Latvijas nav paredzams lielāks par 1000 līdz 2,5 tūkst. cilvēku gadā. Ministrs intervijā izsaka cerību, ka cilvēki, kuri, pēc dažiem Vācijā nostrādātiem gadiem, atgriezīsies Latvijā, būs ieguvuši jaunu pieredzi un kvalifikāciju.

Kampars arī atzīmē, ka bezdarba līmenis Latvijā pakāpeniski sarūk, tomēr vidējā bruto alga, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2010.gada nogalē bija ap 600 eiro, kas ir ievērojami zemāka nekā Rietumeiropas valstīs, tādēļ ir saprotama Latvijas iedzīvotāju interese par darba iespējām citviet Eiropā.

Patlaban Latvijas valdībai esot divas prioritātes – izveidot sabalansētu budžetu un radīt investīcijām un uzņēmējdarbībai, īpaši eksportējošajās nozarēs, labvēlīgu vidi. Statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, ķīmija un metālapstrāde palielinās un pat pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Ministrs arī piebilst: «Valdības politikas rezultātā ir apturēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums no -18% 2009.gadā līdz aptuveni 0% 2010.gadā. Turpmākajos divos gados prognozējam IKP izaugsmi par 3,5 – 4,5%. Stabilizējoties situācijai ekonomikā, mainīsies arī atalgojuma līmenis, kas celsies atbilstoši darba produktivitātei.»