Birojs gan nenosauc sodītās amatpersonas vārdu, taču jāatgādina, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars šā gada februārī nosūtīja vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar kuru lūdz izvērtēt, vai a/s Latvenergo meitas uzņēmuma a/s Sadales tīkls bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks, kļūdams par elektromateriālu un iekārtu ražošanas uzņēmuma Jauda attīstības direktoru, ir rīkojies atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam.

«Likums skaidri nosaka ierobežojumus, kas pēc amata zaudēšanas ir jāievēro valsts amatpersonām, tai skaitā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Esmu lūdzis KNAB analīzi par šodien masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijusī valsts energouzņēmuma amatpersona Ivars Liuziniks nonācis vadošā amatā privātā komercuzņēmumā, ar kuru Latvenergo slēdzis miljoniem vērtus līgumus. Šāda prakse ir nepieņemama un pēc KNAB izvērtējuma lemšu par tālāko rīcību,» norādīja A.Kampars.

DB jau rakstīja, ka KNAB pērn jūnija vidū aizturēja un uz laiku I.Liuziniku, kā arī Latvenergo vadītāju Kārli Miķelsonu. I.Liuzinikam gan netika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
KNAB uzsāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocess tika uzsākts pagājušā gada 14.jūnijā, un tā ietvaros KNAB sākotnēji aizturēja septiņas personas. Divas no aizturētajām personām bija privātpersonas.