Viņš arī atzīmēja, ka, pēc viņa domām, tas esot normāli, ka uzņēmuma līdzīpašnieks sāk strādāt uzņēmumā.

Tomēr K.Miķelsons norādīja, ka, skatoties no interešu konflikta novēršanas likuma viedokļa, varot rasties kaut kādi jautājumi, jo I.Liuziniks bijis valsts amatpersona.

Tāpēc spēkā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Tomēr, ja šādas pretenzijas tikšot izvirzītas, tad esot jāvērtē arī a/s Latvenergo vadītāja Āra Žīgura un valdes locekļa Māra Kuņicka atbildība.

Viņi pirms tam bija vadošos amatos uzņēmumos Rīgas siltums un Rīgas gaisma un ir piedalījušies lēmumu pieņemšanā par a/s Latvenergo.

Jāatgādina, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurā lūdz izvērtēt, vai I.Liuziniks, kļūdams par uzņēmuma Jauda attīstības direktoru, ir rīkojies atbilstoši interešu konflikta novēršanas likumam.

«Likums skaidri nosaka ierobežojumus, kas pēc amata zaudēšanas ir jāievēro valsts amatpersonām, tai skaitā ir aizliegums divus gadus pēc amata atstāšanas ieņemt vadošus amatus uzņēmumos, saistībā ar kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Esmu lūdzis KNAB analīzi par šodien masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijusī valsts energouzņēmuma amatpersona I.Liuziniks nonācis vadošā amatā privātā komercuzņēmumā, ar kuru Latvenergo slēdzis miljoniem vērtus līgumus. Šāda prakse ir nepieņemama un pēc KNAB izvērtējuma lemšu par tālāko rīcību,» norādīja A.Kampars.