Šis ziņojums atspoguļo, cik daudz katra Baltijas jūras reģiona valstu valdība ir darījusi, lai uzlabotu jūras vides stāvokli.
Vācija un Zviedrija ziņojumā aplūkotajās jomās pagaidām darījušas visvairāk, katra saņemot 39 punktus, kas ir gandrīz puse no maksimālā punktu skaita. Savukārt Latvija vienošanos ir pildījusi slinki un daudzās pozīcijās ieguvusi minimālo punktu skaitu, kopvērtējumā iegūstot vien 19 no iespējamajiem 79 punktiem. Kopumā viszemākos vērtējumus valstis ieguvušās tādās jomās kā cīņa ar eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Kaut arī dažās jomās veikti uzlabojumi, Latvijas kopējais rezultāts ir neapmierinošs - iegūti tikai četri no iespējamiem 24 punktiem eitrofikācijas samazināšanā, no kuriem divi punkti nopelnīti, pieņemot likumu par fosfātu ierobežošanu veļas pulveros.

Cīņā ar bīstamajām ķīmiskajām vielām Latvija nopelnījusi piecus no iespējamajiem 12 punktiem. Nedaudz labāk, ja salīdzina ar citām reģiona valstīm, Latvija sevi parādījusi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā – iegūstot piecus no 15 iespējamiem punktiem un esot vienīgā valsts Baltijas jūras reģionā, kura ir izstrādājusi dabas aizsardzības plānus visām jūrā izveidotajām aizsargājamajām teritorijām. Kopumā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā Baltijas jūrā visas valstis ir ieguvušas zemu vērtējumu.

Jūrniecības jautājumos, kur analizēti, piemēram, konvenciju ratificēšana, ostu notekūdeņu pieņemšanas sistēmas sakārtošana, un vairāki ar naftas noplūdēm saistīti jautājumi – Latvija ieguvusi vismazāk punktu skaitu no visām valstīm – tikai divus no 13 iespējamajiem. Arī jautājumos par integrētu jūrlietu pārvaldību Latvija pagaidām nav izdarījusi daudz, iegūstot tikai trīs no 12 iespējamajiem punktiem.

Kaimiņvalsts Igaunija ieguvusi kopumā 26, bet Lietuva un Polija – tikai nedaudz mazāk – 25 punktus.