Ģenerālprokuratūra uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu uzsākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību pēc Krimināllikuma 327.panta pirmās daļas par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Ē. Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, kas noteikta Kriminālprocesa likumā Satversmes tiesas likumā, ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret V.Muižnieci nosūtījis arī Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.

Jāatgādina, ka pārbaude tika uzsākta pēc Saeimas deputāta Alekseja Loskutova šā gada februārī iesniegtā iesnieguma. V. Muižniece, iespējams, viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas protokolu, lai nepieļautu nelegālas partiju finansēšanas kriminalizēšanu.

Proti, 2009. gada septembrī, kad komisija lēma par attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, V. Muižniece komisijas konsultantēm devusi norādījumu protokolā fiksēt, ka likumprojektu nepieciešams uzlabot, taču komisijas sēdes audioieraksts liecinot, ka komisija nolēmusi atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā. Šis fakts atklājies, kad Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne no A. Loskutova saņēmusi oficiālu jautājumu par to, kādēļ izskatīšanai Saeimā netiek virzīti minētie Krimināllikuma grozījumi.