Viņa tiek turēta aizdomās par to, ka 2009.gadā, kad Juridiskā komisija lēma par attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, V.Muižniece komisijas konsultantēm devusi norādījumu protokolā fiksēt, ka likumprojektu nepieciešams uzlabot, taču komisijas sēdes audioieraksts liecinot, ka komisija nolēmusi atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā.

Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar likumu par izdošanu kriminālvajāšanai jālemj gan Satversmes tiesas tiesnešiem, gan Saeimai. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu, bet Satversmes tiesas likums savukārt nosaka, ka kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš gan uzskata, ka izdošana kriminālvajāšanai ir nevis Saeimas, bet gan tieši Satversmes tiesas kompetences jautājums

DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra pabeigusi izmeklēšanu procesā, kuru šā gada 1.jūnijā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsāka pret V.Muižnieci.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu uzsākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par to var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Pārbaude tika uzsākta pēc Alekseja Loskutova šā gada februārī iesniegtā iesnieguma. V. Muižniece, iespējams, viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas protokolu, lai nepieļautu nelegālas partiju finansēšanas kriminalizēšanu. Šis fakts atklājies, kad Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne no A. Loskutova saņēmusi oficiālu jautājumu par to, kādēļ izskatīšanai Saeimā netiek virzīti minētie Krimināllikuma grozījumi.