Tā uzskata Db.lv aptaujāties Latvijas maizes ražotāji. Tomēr maizes ražotāji uzsver, ka tirgū valda konkurence un tāpēc katrs maizes cepējs centīsies maksimāli noturēt savas cenas – kāpums varētu būt par dažiem santīmiem, nevis tieši proporcionāli, piemēram, graudu cenas kāpumam

«Raža vēl nav novākta, un cenas biržās vēl nav stabilizējušās,» norāda maizes ražotāja Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņam piekrīt arī Saldus maiznieka direktors Raivo Blumbergs un SIA Matss līdzīpašnieks Valdis Pakulis, atzīstot, ka sākumā graudu cena vienmēr kāpj straujāk, bet pēc nokulšanas tā stabilizējas.

Maizes cena tieši ir atkarīga no miltu cenas, bet miltu cenas ražotāji uzzināšot septembra otrajā pusē – oktobrī, tātad maizes cenas izmaiņas var prognozēt ne ātrāk kā novembrī. «Pagaidām liekas, ka kviešu cena kāps vairāk nekā rudziem,» lēš N. Skauģis. «Milti veido 20% – 30% no maizes gala cenas,» lēš Valdis Pakulis. Viņš gan novērojis, ka pamazām pārtikas cenas ceļas ne tikai Latvijā. Maizniekiem jau sadārdzinājušās vairākas izejvielas – eļļa, margarīns, cukurs. Kāpums neesot pārāk straujš, taču maiznieku pašu rezerves cenu noturēšanai esot izsmeltas. «Jau gadu ražotāji cenšas dzīvot ļoti ekonomiski, taču – cik ilgi var strādāt pārlieku ekonomiskā režīmā?» uzsver N. Skauģis. Līdz šim Lāči iepirkuši tikai Latvijā maltus miltus, taču, iespējams, igauņi un leiši centīsies piedāvāt izdevīgāku cenu.

Liela ietekme uz maizes ražošanas izmaksām varētu būt arī energoresursu cenai, par kurām joprojām ir liela neskaidrība, atzīst maiznieki. Lāču saimnieks vērš uzmanību arī uz tirgotāju atbildību – ja retāk būšot zemo cenu akcijas lielveikalos, tad maizes vidējā cena būs augstāka, kas arī dod nelielu rezervi ražotājiem. SIA Matss īpašnieks daļēju izeju saredz eksportā – aptuveni 15% no saražotā uzņēmums realizē ārpus Latvijas. Taču tā galvenokārt ir konditorejas produkcija, jo cilvēki tradicionāli izvēlas vietējā ražojuma maizi. «Neviens jau atplestām rokām arī citās valstīs negaida, konkurence tur ir vēl smagāka,» atzīst V. Pakulis.