Taču konstatēts, ka likuma grozījumu efekts nav gluži tāds, kā gaidīts, tāpēc valdībai, iespējams, būs jāizvērtē iespēja likumu grozīt vēlreiz, raksta Diena.

Konstatēts, ka 14 uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumos ārvalstnieki Latvijā iegādājušies nekustamos īpašumus, 10 gadījumos veikuši 200 tūkst. Ls lielas investīcijas Latvijas kredītiestādēs, četros gadījumos uzturēšanās atļaujas pieprasītas pēc 25 tūkst. Ls ieguldīšanas uzņēmumu pamatkapitālā.

Šo likuma grozījumu pretinieku skaits joprojām nav sarucis un iespēja, ka jaunā Saeima uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret naudas ieguldījumu varētu arī nobremzēt vai apturēt pavisam. Investīciju apjoms, kas pēc likuma grozījumu pieņemšanas ieplūst Latvijā, ir nenozīmīgs, turklāt lielākā daļa neienes valstī jaunus līdzekļus – dēls pārdod tēvam īpašumu, vai arī vīrs nopērk no sievas, uzskata Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas sēdē nolemts sūtīt vēstuli Ministru kabinetam, lai valdība apsver nepieciešamību pēc jauniem likuma grozījumiem, izvērtējot ekonomiskos aspektus.

Savukārt viens no aktīvākajiem grozījumu virzītājiem Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka ir nekorekti prasīt rezultātus tik īsu brīdi pēc grozījumu stāšanās spēkā. «Ir vajadzīgi vismaz divi mēneši nopietna darba ar juristiem, lai noformētu vajadzīgos dokumentu pieteikumus,» norāda A.Šlesers.