Tā intervijā laikrakstam Diena pauž Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta (ASV) vecākais pētnieks Anderss Oslunds. «Devalvācijas risinājums ir tādu cilvēku uzskats, kam ir vienkāršots, nepadziļināts skatījums. Kuram no devalvācijas ir lielākais labums? Tie ir lielie eksportētāji - valsts lielākie biznesmeņi. Devalvācija bagātos padarītu vēl bagātākus uz visu pārējo rēķina,» norāda A. Oslunds. Ja devalvācija būtu notikusi, eiro plāns būtu jānoraksta, jo būtu ļoti liela inflācija, bet tagad eiro ieviešana 2014. gadā ir reāls plāns, jo inflācija nav problēma, uzskata A. Oslunds. Latvijai jākoncentrējas uz budžeta deficītu. «Tā vienmēr ir tikai politiska problēma, ne tehniska,» uzsver ekonomists.

Oslunds uzskata, ka valsts no budžeta nedrīkst paredzēt tiešās vai netiešās subsīdijas biznesam, valdība nevar iesaistīties ekonomikas sildīšanā, neizraisot vēl lielāku nestabilitāti.

«Ja jūs cīnāties ar budžeta deficītu - ja tas ir jūsu uzstādījums, tad neko tādu jūs vienkārši nevarat atļauties,» norāda ekonomikas pētnieks. Valdības uzdevums ir radīt labu, brīvu vidi, kur biznesam darboties. Valsts loma ir nodrošināt labu izglītību un labu infrastruktūru, pirmkārt - labus likumus, uzsver ASV eksperts.

Jautāts par smagās krīzes cēloņiem Latvijā, ASV eksperts pauž uzskatu, ka galvenā problēma arī Latvijā bija ASV Federālo rezervju un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārlieku vaļīgā monetārā politika. Arī Japānas Bankas. «Protams, ka zviedru bankas aizdeva par daudz, tomēr pirmām kārtām ir jāvaino centrālās bankas, bet pēc tam - finanšu tirgus regulatori. Trešās vainojamās ir komercbankas,» uzskaita A. Oslunds.

Komentējot globālo situāciju, pētnieks paredz daudz mazāku iecietību pret valstu ārējiem parādiem, un pirmkārt tas attiecoties uz Eiropu, Japānu un ASV, kas finansiāli ir pasaules vājākās daļas. Jaunattīstības tirgu ekonomikas lielākoties esot labi stabilizētas. Ķīna, Krievija, Brazīlija utt. - tām ir ļoti labas bilances, viņš atzīst.