Šādu kārtību paredz Finanšu ministrijas izstrādātais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums. Iecerēts, ka katram valsts rezidentam atskaitoties par savu mantību, neraugoties uz to, kurā valstī tā atrodas, būs jāņem vērā tās vērtība 2011.gada 1.jūlijā.

Piemēram, deklarācijas būs jāiesniedz personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, bet vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.

Likumprojekts arī teica, ka fiziskās personas naudas uzkrājumi, kuri tai ir skaidrā naudā un kuru apmērs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā, tiks atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona 2011.gada 1.jūlijā šos uzkrājumus ir ieskaitījusi savā kontā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē.
Ziņot par saviem īpašumiem vajadzēs arī personām, kurām īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Pienākums deklarēt tiks attiecināts arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kas nav iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū.

Mantiskais stāvoklis būs jādeklarē arī personām, kas Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegušas aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
Valsts neatraidīs arī tos iedzīvotājus, kuru rocība neatbilst likuma prasībām un nesasniedz 10 tūkstošu vērtību. Šādi iedzīvotājs varēs samazināt iespējamo līdzekļu ieguves pierādīšanas risku nākotnē.

Finanšu ministrija skaidro, ka nulles deklarācija nepieciešama, lai valsts iegūtu informāciju par iedzīvotāju mantisko stāvokli. Pašreiz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tikai informācija, kas iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem un darba devēja paziņojumiem par darba algu vai dati, kurus VID iegūst no citu institūciju datubāzēm.
«Saskaņā ar likumiem VID pašlaik nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem, jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem patlaban iespējams uzlikt soda naudu un papildus aprēķināt nodokļus tikai triju gadu laikā pēc likumā noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa beigām,» klāsta FM.

Līdz ar to valsts institūcijām ir ierobežotas iespējas pārbaudīt iepriekšminēto informāciju. Šādā situācijā fiziskajām personām ir iespēja par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt ienākumus, kas ir gūti pirms liela laika perioda, kā arī dažādus nepārbaudāmus darījumus ar fiziskajām personām, kuras nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti.