Viņš skaidro, ka līdz ar to ir dabiski, ka cilvēki dzīvo gaidās, ka varētu celties nodokļi. Tomēr viena lieta esot vietējie iedzīvotāji, bet otra – investori, kuri varētu ieguldīt naudu, attīstīt ražošanu un radīt jaunas darba vietas. Taču šobrīd viņi neko neiegulda un arī budžetā papildus ienākumu nav.

Samazinot nākamā gada budžeta deficītu par apmēram 400milj. Ls, nākamā gada deficīts būs 6% no IKP jeb 800 milj. Ls, kas nozīmēšot, ka valsts nākamgad joprojām tērēs apmēram 800 milj. Ls nenopelnītas naudas.

«Pēc mūsu aprēķiniem starp 400 un 500 milj. Ls ir vairākas pozīcijas, kas prasa izvērtējumu. Piemēram, kādā veidā aprit nauda veselības sistēmā – vai tas ir optimāli, ka katru gadu beigās mēs palielinām medicīnas izdevumus un mēs nezinām vai tie ir optimāli iztērēti. Vai teiksim, beidzot Latvijā nebūtu jāpāriet uz veselības apdrošināšanu un cilvēki skaidri zina par ko viņi maksā. Savukārt nodokļu palielināšana nākamgad nav pieļaujama, jo tādejādi ekonomikas niecīgā izaugsme tiks atkal apstādināta.» savas domas pauda bankas prezidents.

«Latvija šobrīd ir lielas izšķiršanās priekšā. Tas grūtākais ir aiz muguras un tuneļa galā ir redzama gaisma. Latvija ir gandrīz laukā no meža. Mēs esam kā slimnieks, kas bijis ļoti smagā situācijā, ar ļoti augstu temperatūru. Šobrīd tālākas situācijas pasliktināšanās ir apturēta. bet pēkšņi sāk likties, ka viss ir beidzies - sāksim tik tērēt, palielināsim nodokļus un viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Nebūt tā nav,» norādīja I.Rimšēvičs.