Tāpat esot jautājums - vai ir jāindeksē, izejot no viena gada inflācijas rādītājiem, jo Māstrihtas kritērijā inflācijas rādītājus skata divu gadu periodā.

Viņa Dienai skaidro, ka būtiski nepasliktinot sociālā budžeta situāciju, pensijas droši var noindeksēt par oktobri, novembri, decembri. Indeksējot pensijas, problēma esot tā, ka palielinās aprēķina bāze un nākamgad būs jāindeksē jau lielākas pensijas. Savukārt noindeksēt pensijas uz trim mēnešiem būtu ļoti slikts precedents.

Runājot par skaitļiem, I.Viņķele atzīmē, ka ir divas versijas. Proti, indeksējamas pensijas līdz 165 Ls un fiskālā ietekme šogad būtu 11 milj. Ls. «Labklājības ministrijas ierēdņi divas dienas vēlāk sauca skaitļus – 5 milj. šogad un 33 milj. Ls nākamgad. Savukārt Jurševskas kundze Koalīcijas padomes sēdē runāja par pensiju indeksāciju līdz 135 Ls, saucot skaitļus – ap 4 milj. šogad un ap 20 milj. nākamgad. Līdz ar to mēs nezinām ne cik naudas ZZS priekšlikums prasīs, ne uz cik cilvēkiem tas attieksies,» piebilst I.Viņķele.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) apgalvojot, ka 40% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas ir līdz 135 Ls. Informācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā gan liecinot, ka tādi ir 22% no visiem pensionāriem.