Patreizējā situācijā Latvija nevar atļauties palielināt izdevumus, vienīgi izņemot gadījumu, ja valdība skaidri parāda avotus, uz kā rēķina to var izdarīt, teica Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, atbildot uz jautājumu par mazo pensiju indeksācijas iespējām.

«Pretējā gadījumā konsolidācija notiek uz citu rēķina, un Latvija pazaudē savu iespēju stabilizēt tautsaimniecības attīstību, demonstrēt, ka esam pārliecinoši laukā no ekonomiskās krīzes, ka Latvija atbilst Māstrihtas kritērijiem,» tā I. Rimšēvičs.

Pēdējā laikā pieaugušas diskusijas saistībā ar plāniem indeksēt mazās pensijas, un šobrīd vēl nav zināms, vai tas tiks darīts un cik papildu izdevumus budžetam tas prasīs.

Tiek minēti dažādi skaitļi atkarībā no tā, cik lielas pensijas tiktu indeksētas. Ja indeksējamas pensijas līdz 165 Ls, tad fiskālā ietekme šogad būtu 11 milj. Ls, minēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele. «Labklājības ministrijas ierēdņi divas dienas vēlāk sauca skaitļus – 5 milj. šogad un 33 milj. Ls nākamgad. Savukārt Jurševskas kundze (Labklājības ministre Ilona Jurševska) Koalīcijas padomes sēdē runāja par pensiju indeksāciju līdz 135 Ls, saucot skaitļus – ap 4 milj. šogad un ap 20 milj. nākamgad. Līdz ar to mēs nezinām, ne cik naudas ZZS priekšlikums prasīs, ne uz cik cilvēkiem tas attieksies,» piebilst I.Viņķele.