Viņš intervijā Telegraf arī norāda, ka motīvs deklarēt ienākumus un maksāt nodokļus, varētu būt atbrīvošana no no kādiem viegliem administratīviem pārkāpumiem. A.Šķēle uzskata, ka ienākumi būtu jādeklarē visiem, kuru aktīvi pārsniedz miljons latu.
Savukārt visu iedzīvotāju sākumdeklarēšanās nebūšot efektīva. A.Šķēle uzskata, ka nevar likt pensionāram, kuram pieder vienistabas dzīvoklis, pildīt veselu kaudzi ar dokumentiem

Pēc deputāta domām pirmkārt vajadzētu veikt strukturālās reformas sociālajā budžetā, lai tas būtu ilgnoturīgs un perspektīvs, kā arī vajadzētu nodalīt netipiskās funkcijas, kas nebalstās uz pensiju iemaksām. Kā nākamo soli stabilizēšanai A.Šķēle min bezdarba novēršanu. Pagājušajā gadā budžets tika veidots, balstoties uz 900 tūkst. nodokļu maksātāju. Šobrīd prognoze ir 650 tūkst. Tas nozīmē, ka daļa iedzīvotāju ir pārgājuši ēnu ekonomikā, un valsts negaida, ka viņi maksās nodokļus. Savukārt daļa ir aizbraukuši, bet vēl viena daļa saņem simtlatu pabalstus, no kuriem nodokļi maksāti netiek. Jautājums par bezdarba samazināšanu vistiešākajā mērā esot saistīts ar ēnu ekonomikas apkarošanu.

Deputāts arī piebilst, ka saskaņā ar valdības taktiku, Latvijā netiek attīstīti iekšējie tirgi, bet visas cerības tiek liktas uz eksportu. Protams, tas esot svarīgs, bet nevarot tā riskēt, jo neesot zināms, kas notiks eksporta tirgos. Jau tagad nāks pārdzīvot ne tikai par sevi, bet arī par Īriju, Spāniju, Portugāli, Vāciju. Piekam vācija jau esot samazinājusi savas ekonomiskās izaugsmes prognozes.

Intervijas beigās A.Šķēle norāda, ka pēc astoņu gadu prombūtnes atgriezties esot dīvaini. Viņam šķiet, ka toreiz viss esot bijis savādāk. Un pēc viņa domām, tad viss bijis labāk.