Viņš skaidro, ka rožains optimisms – gan jau būs labi – Latvijai nepalīdzot. Svarīgi esot ieraudzīt realitāti un risināt problēmas. «Ļoti svarīgi, kāds ir virziens tautsaimniecībā. Dabiski, ka uzņēmējs negrib augstākus nodokļus. Ja tomēr ir augstāki nodokļi, tad ļoti stabili, prognozējami un ilgāku laiku,» uzsver airBaltic prezidents.

Savukārt RSEBA zinātņu prorektors Vulfs Kozlinskis uzskata, ka ieņēmumu palielināšana ar nodokļu palielināšanu ir neiespējama un pat kaitīga, jo trūkstot sistēmpieejas. Ekonomikā neesot instrumentu, kas dotu tikai pozitīvu efektu. Šajā gadījumā, ja izvēlas tālāku nodokļu palielināšanas ceļu, tiek zaudētas darbavietas, jo neesot noslēpums, ka palielinās bankrotu skaits. Tie, kas izturējuši dziļo krīzi, lēnās atgūšanās periodu varot neizturēt, jo viņiem vairs nav rezervju.

Viņaprāt, iespējas palielināt ienākumus pastāv, pirmām kārtām efektivizējot valstij piederošo uzņēmumu darbība. «Dažādos aprēķinos ir dažādi skaitļi – mēs šo jautājumu skatījām arī semināros par valsts uzņēmumu pārvaldi – tie ir monopolstāvoklī. Pēc pieticīgiem aprēķiniem tur ir 100 milj. Ls, kurus, uzlabojot pārvaldi, šie uzņēmumi varētu iemaksāt budžetā,» atklāj V.Kozlinskis.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs norāda, ka jebkuram solim, ko šobrīd valdība veiks, vajadzētu būt vērstam ne tikai uz konkrētās krīzes pārvarēšanu, bet arī pamatu ielikšanai ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Viņš ierosina Saeimai finanšu ministru iecelt uz pieciem gadiem gluži kā Ģenerālprokuroru vai Latvijas Bankas vadītāju, un finanšu ministra galvenais uzdevums būtu šajā laikā panākt bezdeficīta budžetu.