Runājot par vēlēšanu iznākumu, A.Šlesers skaidro, ka ir nodarbojies ar cīņas mākslām un zina, ka ringā pēc nokdauna jāpieceļas kājās desmit sekundēs, tāpēc nekādu atvaļinājumu pagaidām viņš nav ņēmis. Savukārt darbs opozicijā A.šleseru nebaidot, jo esot jau tur darbojies iepriekš.

«Esmu pārstāvējis ne to lielāko partiju, bet manas personiskās īpašības un darbaspējas ir ļāvušas nodrošināt zināmu ietekmi, neskatoties uz nelielo pārstāvniecību Saeimā. Kas attiecas uz kļūdām, tad kļūdu ir daudz un lai speciālisti tās izvērtē. Mans uzdevums vienmēr pēc nokdauna ir piecelties kājās ļoti ātri. To esmu izdarījis, un tagad virzāmies uz priekšu, » norāda vicemērs.
A.Šlesers gan atdzīst, ka varbūt uzvedības stils pirmsvēlēšanu laikā varēja būt arī savādāks, bet pirms vēlēšanām katra partija izvēlas veidot kampaņu tādu, kāda tai šķiet pieņemama.

«Uz prezidenta krēslu es nepretendēju, uzreiz pasaku, lai nerodas nekādi pārpratumi. Jauniem cilvēkiem politikā ir jānāk, to esmu vienmēr atbalstījis, bet nevar jaunu cilvēku tā vienkārši iecelt kaut kur. Arī tam jaunajam cilvēkam ir jāizcīna sava vieta zem saules. Jāiegūst atbalsts no vēlētājiem, kaut kas jāsasniedz, » savu viedokli pauž A.Šlesers. Viņš arī piebilst, ka viņam politika patīk kā process, nevis atrašanās kādā noteiktā amatā un viņš nekad neesot turējies pie kāda krēsla.

«Manuprāt, politiķim, kurš ieņem augstu amatu, ir jāspēj nolaisties uz zemes un padzīvot kopā ar parastajiem mirstīgajiem cilvēkiem, lai neteiktu, ka viņš ir atrāvies no zemes. Arī es no 2.novembra būšu Saeimā un gribu pierādīt, ka, arī strādājot par ierindas deputātu, cilvēks var sevi realizēt politikā, nepazust no politikas un būt redzams. Neatkarīgi no tā, kādu amatu Šlesers ieņem, viņš no politikas nekur neaiziet norāda vicemērs.