Nākamgad Latvijas ekonomikas izaugsmi, viņaprāt, nodrošinās krīzes laikā apgūtās neizmantotās ražošanas jaudas, bet būtiski ir tas, kā uzņēmumi turpinās izaugsmi, kad nebūs šo priekšrocību. «Tad redzēsiet, kāda ir Latvijas konkurētspēja kā biznesa videi,» LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norāda T.Sārenheimo.

«Ir paveikts daudz, bet ne gana daudz. Mēs varam novērot pozitīvas zīmes eksporta rādītājos, taču to veicina arī relatīvi zemais atalgojuma līmenis. Ir jāpārliecinās, ka trajektorija saglabāsies augšupejoša. Es tikai ceru, ka Latvija neatgriezīsies pie vecajiem netikumiem,» piekrīt arī Hārvarda biznesa skolas profesors Kristians Ketelss, norādot uz joprojām nesamērīgo valsts ienākumu un izdevumu struktūru.

Viņš piebilst, ka Latvijai nepieciešama attīstības stratēģija, kas ļautu doties uz priekšu. Viens – jādomā par to, kā Latviju redz citas valstis, kas ir tās galvenās priekšrocības. Otra lieta – jāveicina uzņēmumus strādāt efektīvāk pašu spēkiem, nevis piešķirot kādas subsīdijas, lai efektivitāti panāktu ar to palīdzību.

Londonas Ekonomikas augstskolas profesors Čārlzs Gudharts uzsver, ka patiesībā lielākā daļa Eiropas valstu apbrīno to, ko Latvija paveikusi. Tomēr iesāktais darbs esot jāturpina.«Kā jau to pieminēja mani kolēģi. jūs esat nogājuši tiktāl un tas jums ir izdevies tik labi, ka būtu patiesi žēl, ja Latvija izstātos pēdējos kilometros.»