Medijs raksta, ka investori cieši vēro no eksporta atkarīgo valsti ar aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju, kurai ir augošs valsts parāds un niecīgas vai nekādas izaugsmes perspektīvas tuvākajos gados. Valdība gatavojas ieviest stingrus pasākumus, lai samazinātu deficītu, tostarp samazināt valsts sektorā strādājošo algas un palielināt nodokļus, bet ekonomisti uzskata, ka ar šiem pasākumiem varētu nepietikt, lai nomierinātu starptautiskos investorus.

Valdība ir solījusi samazināt budžeta deficītu nākamgad līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta no 7,3% 2010.gadā. Šis solis, visticamāk, palielinās bezdarbu un apslāpēs izaugsmi. Saskaņā ar Eiropas Savienības aplēsēm Portugāles ekonomika 2011.gadā saruks par 1%. Samazinājums sekos pieaugumam par 1,3% šogad.

«Augstais privāto parādu līmenis, finansējuma grūtības Portugāles bankām un papildus fiskālā taupība nākamajos gados nozīmē, ka šī izaugsme tik drīz nepalielināsies,» ziņojumā norādījis Citigroup galvenais ekonomists un bijušais Anglijas Bankas procentu likmju noteicējs Vilems Buiters (Willem Buiter), piebilstot, ka viņa skatījumā joprojām ir iespējams, ka Portugālei būs nepieciešama finansiāla palīdzība no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda.

Saskaņā ar grupas Execution Noble analītiķu aplēsēm Portugālei varētu būt nepieciešama 54 miljardus eiro liela palīdzība, lai tā risinātu savas problēmas.

Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates) otrdien atkārtoti noliedza, ka valstij būs nepieciešama palīdzība no SVF. Viņš atteicās sniegt komentārus par iespējamo Standard & Poor's reitinga pazemināšanu.

Standard & Poor's lēš, ka Portugāles ekonomika saruks par vismaz 2% reālā izteiksmē nākamgad.

Valsts valdība ir optimistiskāka - tā sagaida IKP pieaugumu par 0,2% nākamgad, vienlaikus apzinoties, ka saskaras ar nopietnām grūtībām. Portugāle uzstāj, ka tā nelīdzinās Grieķijai, kura tikai pēc laika sāka īstenot pasākumis, lai samazinātu budžeta deficītu, vai Īrijai, kuras bankas cieta smagus zaudējumus no sabrukuma nekustamo īpašumu jomā.

Šīs nedēļas sākumā Portugāles centrālā banka gan brīdināja, ka valsts bankas lielā mērā ir atkarīgas no Eiropas Centrālās bankas ārkārtas finansējuma. Šo situāciju tā nodēvēja par neilgtspējīgu. Kopumā Portugāles banku sistēma ir aizņēmusies aptuveni 40 miljardus eiro no Eiropas Centrālās bankas katrā no pēdējiem diviem mēnešiem.

Šī atkarība un augstās aizņemšanās izmaksas - ap 7%, ar kurām saskaras Portugāle, ir pietiekami iemesli, lai valsts lūgtu starptautisko palīdzību jau drīz, uzskata analītiķi.  

Kā vēstīts, Īrija 21.novembrī pieteicās Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstam, lai glābtu savu banku sistēmu.