Viņš arī skaidro, ka pasaules ekonomikai laika posms kopš maija kopumā nav bijis labvēlīgs, taču ražošanas attīstība Vācijā un Ziemeļvalstīs esot ļoti spēcīga un veicinot pasūtījumu pieaugumu arī Latvijas rūpniecībai. Liela daļa rūpnīcu esot šim gadalaikam neparasti noslogotas. Rudenī papildu grūdienu eksportam sniegšot graudu ražas novākšana tā šogad Latvijā sagaidāma laba, un arī cenas esot pieaugušas.

P.Strautiņš arī uzsver, importa pieauguma izskaidrojumi šogad jau iepriekš dzirdēti, proti, redzama augšupejoša kopējā tendence patēriņā, arī pats eksports veicinot pieprasījumu pēc izejmateriālu importa, bet ES fondu apgūšana veicina ražošanas iekārtu importu.

«Eksports uzrāda kāpumu gandrīz visās sadaļās, ļaujot ar optimismu vērtēt šo tendenci. Taču, kā bija gaidāms, tas nes līdzi arī importa kāpumu, kas norāda uz lielo reeksporta efektu. Iekšējais patēriņš ir ievērojami krities un tas atkopsies pakāpeniski. Tādēļ liela nozīme ekonomikas izaugsmei būs turpmākajām eksporta pieauguma iespējām, taču precīzāk to raksturos apstrādes rūpniecības aktivitātes pieaugums, kas pagaidām tādu kāpumu neuzrāda,» skaidro SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš arī piebilst, ka tas nenotikšot zibenīgi, tādēļ tirdzniecības bilances izlīdzināšanās vēl esot tāla perspektīva. Attīstoties šai nozarei ātrāk uzlabošoties arī nodarbinātības rādītāji. Sagaidāms, ka straujais eksporta kāpums reeksporta ietekmē saglabāsies. Noturoties labvēlīgiem apstākļiem konkurētspējai un veiktajām reformām, sagaidāms, ka pieaugs arī apstrādes rūpniecības devums.

«Latvijā straujās izaugsmes gados eksporta attīstībai netika pievērsta pienācīga uzmanība, kā dēļ arī atkopšanās ritēs lēnāk. Tikmēr uzņemtais virziens esot jāturpina un turpmākais eksporta veikums esot jāvērtē apstrādes rūpniecības kontekstā, vērtējot tās attīstības un eksporta iespējas. Jābilst, ka finanšu krīze ir likusi daudzas valstis pārvērtēt līdzšinējo ārējās tirdzniecības politiku. Tagad, lai apmaksātu krīzes radītos tēriņus, tās ir spiestas pievērsties eksportam un turpmāko izaugsmi vērtēt tieši ārējo tirgu iekarošanas kontekstā,» tā D. Gašpuitis.

Savukārt AS Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašune prognozē, ka šim gadam Latvijas eksporta izredzes saglabājas salīdzinoši labas. Joprojām sagaidām, ka eksports vidēji šogad varētu pieaugt par 8% līdz 12%. Visticamāk, preču eksporta pieaugums būs pat lielāks, bet pakalpojumu eksporta izaugsme nedaudz lēnāka.

Jāatgādina, ka Latvijas preču eksporta apjoms gada pirmajos piecos mēnešos bija 1,68 mljrd. Ls – par 22,0% jeb 303,8 milj. Ls vairāk, bet importa apjoms sasniedza 2,04 mljrd. Ls – par 5,0% jeb 96,6 milj. Ls vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.