Laikraksta avots norāda, ka grupējuma pamatintereses Latvijā esot akcizēto preču kontrabanda. Par grupējuma līderi tiekot uzskatīts Sergejs Mihailovs (zināms arī ar iesauku Mihasj), par kura iespējamo iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā valdības un parlamenta līmenī savulaik bijušas diskusijas.

J.Strīķes nogalināšanas plāns esot izstrādāts uzreiz pēc bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un tagad no amata atstādinātā Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas politikas departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča aizturēšanas par 50 tūkst. eiro liela kukuļa došanu.

Vairāki avoti tiesībsargājošās iestādēs neoficiāli apstiprinot, ka esot zināmi gan atentāta pasūtītāji, gan organizētāji, gan piedāvātā summa, tomēr maz ticams, ka būs juridisks pamats viņus saukt pie atbildības. Valsts policija J.Strīķei norīkojusi īpašu apsardzi.

Informācija par gatavojamo noziegumu esot nonākusi vairāku tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, un tā nākusi no «pirmavotiem»' – kriminālās vides pārstāvjiem. Pati J.Strīķe tiešus draudus neesot saņēmusi. Lai iegūtu speciāli aizsargājamas personas statusu, nepietiek ar iesniegumu, ka kāda, iespējams, garīgi nelīdzsvarota persona izteikusi telefoniskus draudus, ko patiesībā nevajadzētu uztvert nopietni.

Speciālo aizsardzības programmu piešķir tikai ar ģenerālprokurora akceptu, izvērtējot visus iesniegtos materiālus. Šajā gadījumā informācija esot ne tikai nopietna, bet arī nākot no vairākiem avotiem un esot visai sazarota. Organizētājs esot kāds Rīgas noziedzības vidē labi pazīstams cilvēks, savukārt izpildītājs varējis būt kaut vai diletants, kuram vajadzētu «atstrādāt» parādu kriminālajai videi.