Viņa norāda, ka jau tad, kad rakstīts attiecīgais likums, Valsts kontrole (VK) teikusi, ka nepieciešama pavisam cita pieeja, raksta Diena. VK neapmierina fakts, ka mēnešalgu grupas tiek iedalītas pēc amatiem un to aprakstiem, nevis ierēdņu kvalifikācijas.

«Saruna būs pēc satura, nevis pēc formas tad, kad tā būs nevis par konkrētu amatu, bet to, kādām zināšanām jābūt, lai to varētu pildīt, un līdz ar to, cik pamatota ir atlīdzība. Protams, ir noteikts, kādas kompetences ir vajadzīgas amatam, bet netiek salīdzināts amats pret amatu un tirgus situācija,» apgalvo I.Sudraba.

Viņa arī skaidro, ka VK pārbaudēs regulāri konstatē mēģinājumus apiet sistēmu, piemēram, speciāli tiek izveidots amats, lai atalgotu cilvēku, iekļaujot viņu augstākā mēnešalgu grupā. I.Sudraba uzskata, ka pret šo praksi varētu cīnīties, piešķirot iestāžu vadītājiem lielāku rīcības brīvību atalgojumu noteikšanā, jo visu darbu nevarot sakārtot kā rūpnīcā pie konveijera.

Pie reizes būtu jāpalielina vadītāju atbildību par darba rezultātiem.