Karjera
2016. gada 18. maijs 16:19
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Nozaru starpā nodarbinātības dinamika ir diezgan raiba un to ne vienmēr var izskaidrot (dati nāk no aptaujām, tāpēc mazās nozarēs ir jo īpaši neprecīzi). No lielākām nozarēm pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, bet kritums būvniecībā. Transportā un iekšzemes tirdzniecībā izmaiņas tuvu nullei.
Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, tāpēc arī darba tirgus silst lēnāk. Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars šī gada turpmākajos ceturkšņos tomēr kritīs. Tomēr tas nebūs tik daudz jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet vairāk darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita krituma dēļ.
Gadā vidēji darba meklētāju īpatsvars prognozējams nedaudz virs 9%, kamēr nodarbinātības izaugsme būs tuvu nullei. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, gan ar to, ka uzņēmēji nejūtas īpaši droši par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpēc darba devēji izvēlas palielināt algas esošajiem darbiniekiem un investēt mašīnās un iekārtās, kuras optimizē procesus un neprasa tik daudz darbaroku. Savukārt jaudu paplašināšana pašlaik nav fokusā vairumā uzņēmumu un tādējādi nav pieprasījuma arī pēc papildu darbaspēka.
Nozaru starpā nodarbinātības dinamika ir diezgan raiba un to ne vienmēr var izskaidrot (dati nāk no aptaujām, tāpēc mazās nozarēs ir jo īpaši neprecīzi). No lielākām nozarēm pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, bet kritums būvniecībā. Transportā un iekšzemes tirdzniecībā izmaiņas tuvu nullei.
Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, tāpēc arī darba tirgus silst lēnāk. Sagaidāms, ka darba meklētāju īpatsvars šī gada turpmākajos ceturkšņos tomēr kritīs. Tomēr tas nebūs tik daudz jaunu darbavietu radīšanas dēļ, bet vairāk darbaspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju skaita krituma dēļ.
Gadā vidēji darba meklētāju īpatsvars prognozējams nedaudz virs 9%, kamēr nodarbinātības izaugsme būs tuvu nullei. Tas varētu būt saistīts gan ar to, ka darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast kvalificētus darbiniekus, gan ar to, ka uzņēmēji nejūtas īpaši droši par pieprasījuma kāpumu nākotnē. Tāpēc darba devēji izvēlas palielināt algas esošajiem darbiniekiem un investēt mašīnās un iekārtās, kuras optimizē procesus un neprasa tik daudz darbaroku. Savukārt jaudu paplašināšana pašlaik nav fokusā vairumā uzņēmumu un tādējādi nav pieprasījuma arī pēc papildu darbaspēka.
Darba tirgū briestošie izaicinājumi, par kuriem tiek runāts jau labu, lēni un neatlaidīgi turpina īstenoties, norāda eksperti.
Tuvāko gadu laikā nodarbināto skaits varētu saglabāties tuvu 900 tūkstošiem. Bezdarba cikliskā komponente jau ir izsmelta, savukārt strukturāls bezdarbs nevar samazināties ātri.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.
Plašāk – galerijā augstāk!
Populārākie
- Latvijas darba tirgus pārmaiņu priekšā: darbinieku trūkumu arvien biežāk risinās ar automatizāciju
- Klimata izaicinājumi lauksaimniecībā – kāpēc sēklas materiāla kvalitāte ir izšķiroša?
- Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā
- Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte
- Kalve Coffee paplašinās Tallinā