Tādi uzlabojumi Latvijas darba tirgū, kādus piedzīvojām iepriekšējos gados, varētu būt kļuvuši par pagātni. Šā gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis 10,3%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. Par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes datos viena ceturkšņa griezumā pagaidām var šķietami nebēdāt, jo tās var izskaidrot ar sezonāliem faktoriem. Proti, ziemā pieprasījums pēc darba rokām tradicionāli sarūk, jo mazāk nodarbināto nepieciešams tādām nozarēm kā būvniecība un lauksaimniecība. Starp citu, ja runājam par pēdējo, tad tieši tā, neraugoties uz pārtikas nozares problēmām ar Krieviju, bija viena no tām, kas pērn deva lielāko artavu mūsu valsts darba tirgus uzlabojumos. Lielāks satraukums rodas par it kā pieticīgo 0,1 procentpunkta bezdarba pieaugumu, rēķinot gada laikā, jo ekonomiskās izaugsmes apstākļos darba tirgus ir palicis bez uzlabojumiem. Arī otra valsts darba tirgus statistikas apkopotāja Nodarbinātības valsts aģentūras dati norāda uz to, ka bezdarba līmeņa samazinājuma jomā progresa nav, reģistrētā bezdarba līmenim valstī šā gada aprīļa beigās sasniedzot 8,8%, kas ir tikpat, cik pērn sulu mēneša izskaņā.

Paši dati vien liecina, ka situācijā nekā traģiska nav, vienīgi apstājusies iepriekšējo gadu pozitīvā tendence. Arī iepriekšējā mēneša bezdarba dati liecina, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu ir notikuši tradicionālie sezonālie uzlabojumi, bezdarba līmenim valstī krītoties par 0,3 procentpunktiem. Tomēr vienlaikus pamats nelielām bažām ir saistībā ar straujo valsts ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanos. Šā gada pirmajā ceturksnī pret atbilstošu laika periodu pērn tas palielinājies par 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējos ceturkšņos ierasto vairāk nekā divu procentu kāpumu, kas jau tā šķita samērā pieticīgs, skatoties uz dažiem pirmajiem pēckrīzes gadiem. Ja atmetam sausu makroekonomikas statistiku un paraugāmies piezemētāk, varam arī secināt, ka labas ziņas mijušās ar sliktām. Jādomā, ka šobrīd gandrīz vairs nav cerību uz kādreizējā Latvijas industriālā flagmaņa Liepājas metalurga atgriešanos ierindā. Tiesa, šeit runa ir nevis par neveiksmīgu menedžmentu, bet vispārējo pieprasījumu un tautsaimniecības kopējo veselību eksporta tirgos. Tā norāda, ka eksportēt kļūst grūtāk, līdz ar to rada visai mazu pamatu cerībām, ka pieprasījums pēc darba rokām varētu palielināties. Arī tādā darbietilpīgā nozarē kā būvniecība apjomi šogad varētu samazināties. Tiesa, te pozitīvas korekcijas varētu viest lielāka iedzīvotāju aktivitāte mājokļu tirgū, kas vienlaikus radītu stimulus arī citās ar patēriņu saistītās nozarēs, turklāt, ja runājam par situāciju ekonomikā un darba tirgū, tad tieši vietējā patēriņa un vietējo ražotāju produkcijas noieta stimulēšana var palīdzēt izvairīties no potenciāliem situācijas pasliktinājumiem.