Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie
iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem
mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un
kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai
sabalansētu savus ieguldījumus.
Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli
visdārgāk pārdotie mākslas darbi!
Mazsvarīgi nav tas, ka šādi
ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties
ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu
vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu
pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet
pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un
bagātnieku puses.
Art Basel un Šveices
bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas
tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6%
vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts,
ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai
ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar
mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi
skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti,
nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī
mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.
Protams,
vienmēr var pliki cerēt, ka iegādāsies kādu mākslas dabu un tad
pēc gadiem to nopārdosi ar fenomenālu peļņu. Tomēr patiesībā
dažādi alternatīvie ieguldījumi nav piemēroti visiem. DB jau
rakstījis, ka krietni var līdzēt zināšanas par attiecīgo nozari
- kaut vai veselīga interese, kas, nav izslēgts, galu galā
materializēsies veiksmīgās investīcijās. Citiem vārdiem sakot –
palīdzēs, ja, investējot mākslā, par to arī kaut ko sapratīsi
un būsi šīs jomas entuziasts, vai arī, piemēram, ja gribi
iegādāties dārgas, retas pastmarkas (vai ļoti dārgu viskiju,
spēļu kārtis, retas grāmatas, fotogrāfijas utt), to krāšana ir
tavs hobijs. Parasti ziņu virsrakstos tiek izcelti rekordi. Tas
nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta pašiem lielākajiem
uzvarētājiem, lai gan patiesībā lielākajai daļai šādu darbu
vērtība var stagnēt vai pat tā var sarukt. Noteikti
šādiem investoriem jādomā arī par pareizu uzglabāšanu un
apdrošināšanas pakalpojumiem. Dažādas šādas izmaksas var
«savākties». Protams, izvēlēties kādu mākslas darbu-ieguldījumu
pēc fakta ir viegli. Tomēr būtu sev jājautā – ko un par kādu
cenu nopirkt tagad un turēt, lai to pārdotu kaut kad, piemēram,
2050-tajos gados. Tas izklausās visai pagrūti un specifiski.
Zināma ēnas puse šādiem ieguldījumiem vēl ir
– ja ātri nepieciešama nauda, tad šīm lietām var būt
problēmas ar pircēja atrašanu. Tāpat ļoti liela var izrādīties
pirkšanas un pārdošanas cenu starpība. Var gadīties, ka tirgus
nav tik likvīds, kā tajā brīdī gribētos, un kāda konkrēta
darba pārdošana prasa gan laiku, gan, ļoti iespējams, arī kāda
dārga speciālista piesaisti. Tāpat ir grūti rēķināties ar kādu
konkrētu pārdošanas cenu. Mākslas tirgus un dažādi kolekcijas
priekšmeti gandrīz vienmēr arī saglabā savu saikni ar reālo
pasauli. Tas nozīmē, ja ekonomikai būs lielākas nedienas, arī šo
tirgu var skart bēgums.
Šogad par
daudzmiljonu summu nosolītas vairākas slavenas gleznas. Piemēram,
kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn
Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu
Sieviete ar suni. Tāpat par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots
Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru –
Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile.
Ja vēl nedaudz par V. van Gogu, tad zināms, ka viņš savas dzīves
laikā pārdevis tikai vienu savu darbu - The
Red Vineyard par aptuveni 400 frankiem (aptuveni 2 tūkst. mūsdienu
ASV dolāriem).