Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Protams, vienmēr var pliki cerēt, ka iegādāsies kādu mākslas dabu un tad pēc gadiem to nopārdosi ar fenomenālu peļņu. Tomēr patiesībā dažādi alternatīvie ieguldījumi nav piemēroti visiem. DB jau rakstījis, ka krietni var līdzēt zināšanas par attiecīgo nozari - kaut vai veselīga interese, kas, nav izslēgts, galu galā materializēsies veiksmīgās investīcijās. Citiem vārdiem sakot – palīdzēs, ja, investējot mākslā, par to arī kaut ko sapratīsi un būsi šīs jomas entuziasts, vai arī, piemēram, ja gribi iegādāties dārgas, retas pastmarkas (vai ļoti dārgu viskiju, spēļu kārtis, retas grāmatas, fotogrāfijas utt), to krāšana ir tavs hobijs. Parasti ziņu virsrakstos tiek izcelti rekordi. Tas nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta pašiem lielākajiem uzvarētājiem, lai gan patiesībā lielākajai daļai šādu darbu vērtība var stagnēt vai pat tā var sarukt. Noteikti šādiem investoriem jādomā arī par pareizu uzglabāšanu un apdrošināšanas pakalpojumiem. Dažādas šādas izmaksas var «savākties». Protams, izvēlēties kādu mākslas darbu-ieguldījumu pēc fakta ir viegli. Tomēr būtu sev jājautā – ko un par kādu cenu nopirkt tagad un turēt, lai to pārdotu kaut kad, piemēram, 2050-tajos gados. Tas izklausās visai pagrūti un specifiski.

Zināma ēnas puse šādiem ieguldījumiem vēl ir – ja ātri nepieciešama nauda, tad šīm lietām var būt problēmas ar pircēja atrašanu. Tāpat ļoti liela var izrādīties pirkšanas un pārdošanas cenu starpība. Var gadīties, ka tirgus nav tik likvīds, kā tajā brīdī gribētos, un kāda konkrēta darba pārdošana prasa gan laiku, gan, ļoti iespējams, arī kāda dārga speciālista piesaisti. Tāpat ir grūti rēķināties ar kādu konkrētu pārdošanas cenu. Mākslas tirgus un dažādi kolekcijas priekšmeti gandrīz vienmēr arī saglabā savu saikni ar reālo pasauli. Tas nozīmē, ja ekonomikai būs lielākas nedienas, arī šo tirgu var skart bēgums.

Šogad par daudzmiljonu summu nosolītas vairākas slavenas gleznas. Piemēram, kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni. Tāpat par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Ja vēl nedaudz par V. van Gogu, tad zināms, ka viņš savas dzīves laikā pārdevis tikai vienu savu darbu - The Red Vineyard par aptuveni 400 frankiem (aptuveni 2 tūkst. mūsdienu ASV dolāriem).