Neskatoties uz straujo attīstību pēdējos četros piecos gados, Rīga ir ļoti tālu no Viļņas un Tallinas līmeņa, uzsvēra Smiltenieks. Viņš informēja, ka Rīgā ir mazāk par 800 000 kvadrātmetru modernu biroju platību, kamēr Viļņā un Tallinā tie ir 1,2-1,3 miljoni kvadrātmetri.

"Rīgā vēl ir vieta jauniem birojiem, bet jautājums par nomniekiem ir aktuāls, vai spēsim tiem valstiski piesaistīt jaunus starptautiskus nomniekus. Biroju segments komercnekustamā īpašuma tirgū tiešām ir izaicinošs, un to ir ļoti ietekmējusi pandēmijas ieviestās izmaiņas cilvēku paradumos. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas izmaiņas, jo biroju nomnieki ir rūpīgāk izvērtējuši, kas viņiem patiesībā ir nepieciešams," teica Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka pandēmijas laiks bijis "kā modinātāja zvans" daudziem lielākiem un mazākiem uzņēmumiem patiešām pārvērtēt to, vai vajag tik lielas biroja telpas, vai ir gatavi maksāt tik augstu maksu par koplietošanas energoresursu patēriņu, un atrast balansu starp vēlamo un nepieciešamo. Smiltenieka ieskatā šo procesu pat savā ziņā var uztvert kā tirgus sakārtošanos.

Pārmaiņas tirgū rada spiedienu arī uz nomas maksām, atzina Smiltenieks. Vienlaikus viņš skaidroja, ka nomas maksa nav vienīgais lielums, kas tiek izvērtēts. Ir arī blakus izmaksas, kur īpaši jāizceļ energoresursu patēriņa izmaksas ēkā.

"Nomniekiem ir būtiski redzēt īpašnieka ikdienas iesaisti procesos, lai samazinātu izmaksas, kas parasti ir maksājamas papildu nomas maksai. Papildu izmaksu samazināšana uztur nomas maksas adekvātā līmenī. Protams, tie ir arī ieguldījumi no īpašnieka puses, taču reizēm arī nomnieku izglītošana dod ļoti taustāmus rezultātus," sacīja Smiltenieks.

Viņš arī norādīja, ka šobrīd pavisam noteikti nav tā, ka pandēmijas dēļ nomas maksas būtu sarukušas. Nomas maksas nav pieaugušas tādā apmērā, kā ēku īpašnieki varbūt to būtu gribējuši, jo īpaši salīdzinot ar kaimiņvalstīm.

Ņemot vērā, ka nomas maksas A klases birojiem jau daudzus gadus ir apmēram 16-18 eiro par kvadrātmetru, Smiltenieks atzina, ka vidējās nomas maksas ir stagnējošas. Vienlaikus Smiltenieks skaidroja, ka cenas ir tādas pašas, bet klāt nāk dažādi "bonusi", ko nomnieks par šo cenu var saņemt.

"Īpaši pēc pandēmijas noteikti vairs nestrādā pieeja, ka ir uzcelta ēka, tai ir laba atrašanās vieta, kas automātiski nozīmēs, ka tā būs pilna ar nomniekiem. Tas ir proaktīvs ikdienas darbs, īpaši pie energoefektivitātes uzlabošanas, mikroinfrastruktūras un papildu servisu nodrošināšanas nomniekiem," teica Smiltenieks.