Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Programma ilga četras ar pusi stundas, bija ārkārtīgi plašs piedāvājums skatītājiem. Mūsu pašu komanda Baltic Bees Jet Team šogad uzstājās ar septiņām lidmašīnām.

Pērn lidmašīnu bija mazāk?

Jā. Baltic Bees Jet Team šobrīd ar septiņu lidmašīnu komandu ir pasaulē lielākā reaktīvo lidmašīnu pilotāžas grupa civilajā aviācijā. Komandai nav liela sponsora. Grupa nopelna naudu, profesionāli uzstājoties visā pasaulē. Piemēram, šogad septembrī Baltic Bees Jet Team lido uz diviem šoviem Ķīnā. Paredzēta piedalīšanās šovos Eiropā. Amerikā vēl neesam bijuši, un tas ir viens no komandas sapņiem – piedalīties kādā šovā ASV.

Bez Latvijas komandas un lidaparātiem bija arī citi?

Šogad šova viesi varēja apskatīt ASV kaujas helikopteru Blackhawk, F-16 iznīcinātāju no Polijas, Gripen iznīcinātāju no Ungārijas, kā arī redzēt Orlik Aerobatic Team no Polijas uzstāšanos Latvijas debesīs. Mūsu šovā viesojās aerobātikas meistars Juris Kairis. Daudziem patika reaktīvās lidmašīnas un BMW sacensība, kas jau kļuvusi par šova tradīciju.

Kas bez trikiem gaisā ir tas, ko vēlaties parādīt?

Lidmašīnas. Cilvēki vairumā gadījumu nav informēti par tām, par to iespējām un ko tās gaisā vispār spēj. Tas ir viens no mūsu uzdevumiem – parādīt dažādus lidaparātus. Parādīt to iespējas. Tas ir tas, ko gribam attīstīt, lai cilvēkiem parādās domāšana un zināšanas par aviāciju vispār. Mēģinām radīt interesi arī par citām ārvalstu pilotāžas grupām, kuru ir daudz. Protams, ka mēģinām informēt arī par mūsu komandu, kas jau 11 gadus ir Latvijā un kuras bāzes vieta ir Tukuma lidostā. Komanda mūsu valsts vārdu nes pasaulē, un aviošovs Latvijā zināmā mērā ir šīs komandas ilggadēja darba radīta iespēja.

Kāds ir nākamā gada plāns?

Vēlamies saglabāt to pašu uzstāšanās laiku, jo nepilnas piecas stundas šova ir pietiekami. Pamatuzdevums ir vēl vairāk piesātināt programmu, padarīt to atšķirīgu no šā gada uznācieniem. Tas nozīmē, ka nākamgad aicināsim citas lidmašīnas un komandas. Tās ir NATO valstu militārās lidmašīnas, kurām bija patrulēšanas uzdevumi vai kādi citi plānoti lidojumi, tādēļ ierašanās nebija iespējama. Pieņemu, ka izdosies uzaicināt iznīcinātāju F-18, kas gaisā var paveikt trakas lietas. Iespējams, ka būs iznīcinātājs Eirofighter un vēl kādi citi pārsteigumi. Vēlamies piesaistīt vēl vienu vai pat divas lielās militārās pilotāžas grupas. Militārās grupas ir ar valsts atbalstu, lielākas. Ir grupas pat 10 lidmašīnu sastāvā, un šādu grupu uzstāšanās atšķiras ar vērienu. Piemēram, viena no tādām grupām ir Itālijas gaisa spēku grupa Frecce Tricolori, kas šogad mums atteica uzstāšanos, jo bija aizrunāti citviet, tomēr ceram 2020. gada vasarā viņus redzēt Tukumā. Esam uzsākuši sarunas arī ar britu augstākās pilotāžas komandu Red Arrows, kas ir Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku grupa un lido ar deviņām lidmašīnām.

Ir kādi īpaši priekšnoteikumi, lai vienotos ar militārajām aerobātikas komandām par uzstāšanos?

Runāt ar militārajām vienībām būtu daudz vieglāk, ja mēs saņemtu atbalstu no Aizsardzības ministrijas, akceptu, ka angļu vai itāļu militārie lidotāji ir šeit gaidīti. Ir komandas, kas prasa šo akceptu no Aizsardzības ministrijas, bet to vēl neesam dabūjuši. Tieši šī iemesla dēļ mēs šogad nevarējām vienoties par dažu militāro lidmašīnu klātbūtni šovā.

Tad ir jautājums, vai esat valsts pārstāvjus uz šovu aicinājuši? Aizsardzības ministru Arti Pabriku? Satiksmes ministram Tālim Linkaitam lielākais aviošovs Latvijā varētu būt interesants.

No Satiksmes ministrijas ielūgumu atsūtīja atpakaļ. Mēs Tāli Linkaitu aicinājām, bet nekā. Sūtījām ielūgumus daudziem, piemēram, arī KNAB. Arī viņi atsūtīja atpakaļ ielūgumu, bet te ir saprotams – nav viņiem nekādas tiešas saiknes ar aviāciju, bet Satiksmes ministrijas un ministra attieksmi īsti nesapratām. Līdzīgi rīkojās arī Aizsardzības ministrija. Nerunājot par ministriem, kuri bieži ir aizņemti, nav neviena šo ministriju pārstāvja, lai gan abas ministrijas ar aviāciju ir tieši saistītas. Pasākumā bija pārstāvētas vairākas NATO valstis, tikai ne Latvija. Mums bija Gaisa spēku pārstāvji gan uz zemes, gan gaisā no Ungārijas, no ASV un Lielbritānijas. Bija arī Polijas Gaisa spēku komanda Orlik. Aviošovu skatījās Lietuvas Gaisa spēku ģenerālis. Lietuviešiem, lūk, aviācija ir interesanta. Viņi respektē, ka šis ir liels pasākums, un tādēļ piedalās. Gribu uzsvērt, ka Iekšlietu ministrija ielūgumus atpakaļ nesūtīja. Vismaz kādam no valsts pārstāvjiem nebija oficiāli noraidoša attieksme.

Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu netiek saprasts finansiāls atbalsts, bet ieinteresētība un attieksme?

Mēs būtu priecīgi par labvēlīgu ministru attieksmi, tas noteikti palīdzētu. Sarunās ar militārajām aerobātikas komandām ir nozīmīga Aizsardzības ministrijas nostāja. Arī tehnika, kas tiktu izstādīta ekspozīcijai noteikti vairotu kopainu, tomēr no Latvijas nekā nebija. Salīdzinājumam Šauļu aviošovā bija gan Latvijas lidmašīna AN-2, gan Gaisa spēku helikopters. Arī tepat Latvijā pavisam nelielā aviošovā mūsu Gaisa spēki piedalījās.

Es ceru, ka izdosies šā gada laikā ar ministriem satikties un izrunāt, kas viņiem īsti nepatīk, jo mēs apzināmies, ka bez valsts labvēlīgas attieksmes aviošova tālākas izaugsmes iespējas ir apdraudētas.

Ko jūs saprotat ar izaugsmes iespējām? Var taču rīkot šovu kaut piecas dienas, piesaistīt aizvien vairāk skatītāju.

Biznesa šķautne aviošovos noteikti varētu būt interesanta Latvijas uzņēmējiem un arī valsts iestādēm. Pasaules pieredze liecina, ka aviošovi var būt laba platforma biznesa sarunām. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir MAKS šovs Krievijā, starptautiskajā Žukova lidostā pie Maskavas, kuru trīs dienu laikā apmeklē aptuveni pusmiljons cilvēku. Šī aviošova laikā tiek slēgti milzīgas nozīmes līgumi un lielas kompānijas rīko tikšanās. Biznesa puse šovā ir plaši pārstāvēta, un mēs uzskatām, ka arī Latvijā mums ir iespēja pievilināt aviobiznesa cilvēkus. Mūsu šovam jau ir starptautiska atpazīstamība, komanda uzstājas daudzviet, Latvija ir labā ģeogrāfiskā stāvoklī, vien būtu nepieciešama valsts sapratne.

Ir pamats domāt, ka tā notiks arī Latvijā?

Jau šogad bija ieradušās vairākas biznesa aviācijas kompānijas, kuras sevi pārstāvēja šeit, Latvijā. Bija izstādīti jaunākie lidaparāti, kas ir tirgošanā. Nākamgad mēs plānojam, ka dienu pirms aviošova varētu būt ekspozīcijas diena, kas paredzēta vairāk biznesa interesēm tiem, kuri vēlas lidmašīnas pirkt vai pārdot.

Uzskatāt, ka esat pietiekami populāri, lai cerētu uz lidmašīnu ražotāju un pircēju ierašanos?

Biznesa pārstāvjus uz aviošovu vilina tā vārds, un tas mums ir. Pēc pērnā gada panākumiem esam radījuši pietiekamu ažiotāžu. Šogad mums bija apmeklētāji no visas Eiropas. Jau šogad mūsu aviošovs parādījās interneta vietnēs, izcelts starp citiem, un bija nozīmīgāko Eiropas aviošovu sarakstos.

Pasākumā bija VIP zonas. Kāds bija to aizpildījums šogad?

Bija divas VIP zonas. Viena, kurā vietas ierādījām aicinātajiem viesiem, bet otra, kurā varēja biļetes nopirkt. Lūgto viesu VIP zonā gaidījām jau minētos ministrus, kuri acīmredzot saskatīja tikai šova komerciālo nozīmi. Bijām uzaicinājuši daudzu Eiropas valstu vēstniekus. Par laimi, ārvalstu vēstniecības nesūtīja atpakaļ ielūgumus. Bija vēstniecības, kuru vēstnieki nevarēja atbraukt, bet viņi pieteica citas personas. VIP zonā bija vismaz 10 vēstniecību pārstāvji, tostarp Krievijas, Baltkrievijas un Itālijas diplomāti.

Kādēļ vēstniecības, jūsuprāt, bija atsaucīgas?

Politiķi un diplomāti parāda, ka novērtē vietu un pasākumu, un viņiem seko uzņēmēji. Šovs ir laba vide komunikācijai, un vēstniecības to zina. Aviācijas nozare ir nozīmīga visas Eiropas kontekstā. Mēs vien ceram, ka arī Latvijas politiķi to sapratīs.

Ir vēl kāds attīstības virziens?

Šogad notika vairāki aviācijas biznesa forumi, un mēs saskatām, ka gan mūsu šovs, gan šāds forums varētu notikt sa- skaņoti un veidot pasākumu kompleksu, kas veicina aviāciju kopumā. Forumā tiekas aviācijas profesionāļi, runā par lidmašīnām, bet mēs tās varam parādīt dabā un darbībā. Vēl neesam runājuši par risinājumiem, bet ceru, ka līdz nākamajam gadam varam to paspēt.

Kāda ir jūsu sadarbība ar Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic?

Šovā bija airBaltic training telts. Pērn bija arī pārlidojums ar airBaltic lidmašīnu. Šoreiz par šādu iespēju nevienojāmies. Mēs šogad piedāvājām airBaltic Airbusam lidot kopējā formācijā ar mūsu komandas pilotiem. Ko līdzīgu esam darījuši aviošovā Moldovā. Lidojām kopā ar airMoldova lidmašīnu. Pērn redzējām arī, ka airBaltic lidmašīna lido kopā ar militārajiem iznīcinātājiem. Mēs ceram, ka Latvijā izdosies lidot kopā ar nacionālo aviokompāniju. Moldovā šis priekšnesums bija viens no fotografētākajiem, un tā ir liela iespēja reklamēt sevi. Pagaidām sarunas par šādu šovu ar airBaltic nav bijušas veiksmīgas. Sākonējā atbilde bija, ka apdrošinātāji šādu dalību neatļauj, bet, tā kā esam redzējuši airBaltic kopā ar iznīcinātājiem, tad ceram, ka apdrošinātāju viedoklis ir mainījies.

Ja šovs kļūs populārāks un būs vairāk skatītāju – esat tam gatavi?

Teritorija atļauj uzņemt daudz lielāku skaitu cilvēku, bet piebraukšanai un mašīnu novietošanai vajadzētu papildu risinājumus. Ceram, ka nākamgad apmeklētāju skaits kopumā varētu pieaugt par pieciem tūkstošiem, bet gatavosimies divas reizes lielākam pieaugumam, tas ir, situācijai, ja uz šovu ierodas 30 tūkstoši apmeklētāju divās dienās.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.