Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Gadu gaitā nemainīgi pieprasīti arvien ir īres kartingi. Sporta kompleksa 333 īpašumā tādu ir vairāk nekā 50 vienības. Pārējie pakalpojumi ir kā pievienotā vērtība, bet ne mazāk svarīgi. Sporta kompleksa klienti ir visdažādākie. «Sākumā bija tā, ka mūsu klients bija sarunvalodā tā saucamais cilvēks-benzīngalva, kuram patīk ātrums, benzīns, azarts, un šis cilvēks ir pilns ar adrenalīnu. Palēnām klients sāka mainīties, sāka kļūt ģimenisks. Tad uz dažiem no pasākumiem un pakalpojumiem mūsu klients jau parādījās kā jaunietis – mileniāls,» novērojusi otra V. Šlēgelmilha meita Nellija Štolcermane. Šobrīd kompleksa vadītāji domā par to, kā piesaistīt pašus mazākos klientus vecumā no gada līdz sešu gadu vecumam. Tad, kad to izdosies realizēt, tad 333 būs pieejams visiem klientiem ar neierobežotu vecumu, prasmēm un dzimumu. «Pie mums nesen bija 80 gadus veca kundze, kura šeit svinēja savu dzimšanas dienu, un viņas mazdēls jubilāri izvizināja pa kartingu trasi ar divvietīgo kartingu,» atceras N.Štolcermane. Viens no sporta kompleksa 333 svarīgākajiem pakalpojumiem ir drošas braukšanas poligons. Kā norāda trases vadītāji, tas ir vienīgais šāda veida speciāli izveidotais poligons Latvijā, vēl daži ir izveidoti Baltijā. «Ja nemaldos, tad šo pakalpojumu izmantoja pat kungs, kuram bija 85 gadi. Reizi mēnesi ir kāds kungs vai kundze gados, kuri vēlas atjaunot savas braukšanas prasmes. Tas ir normāli un ierasti visā Rietumeiropā, līdzīgi kā mēs ejam reizi gadā pie higiēnista. Tāpat reizi, vēlams - pat divas reizes gadā nepieciešams atsvaidzināt braukšanas zināšanas, jo šajos platuma grādos mums ir vairākas sezonas. Drošas braukšanas poligons ir būtisks faktors, pie kā mēs šobrīd strādājam. Var būt laba mašīna, riepas, bet, ja nesaproti, ko darīt ar mašīnu, kad tā slīd vai, piemēram, ir spēcīgs lietus, tad vienīgais glābiņš ir prasmes, iemaņas un treniņi,» uzskata N. Štolcermane. «Daudzi cilvēki brauc ar attieksmi, ka viņi visu zina, bet pēc apmācībām saka, ka 50% neapjauš, kas uz ceļa notiek. Mūsu tēvs ir personība, kas spēj cilvēkiem izstāstīt metodiku ar ļoti precīziem piemēriem. Mēs esam pateicīgi, ka tēvs izvēlējās šo vietu, kas ir tuvu Rīgai, jo 20 minūtes no Rīgas, un mēs esam oāzē. Ļoti daudzi šo vietu nav vēl iepazinuši, jo viņiem prātā nav ienācis, ka tepat pie Rīgas ir šāda vieta, daba, meži. Komplekss ir atpazīstamība un asociācija novadam kā tādam. Daudzi zina Ropažus, jo te ir sporta komplekss. Cilvēki pat nezina, ka šie ir Ropaži,» stāsta N.Štolcermane.

Sporta kompleksa vadītāji novērojuši, ka klientu pārgalvība ir atkarīga no izvēlētā pakalpojuma. «Kartingos viņi ir pārgalvīgāki, jo tā ir droša vide. Drošas braukšanas poligonā viņi ir uzmanīgi un klausās, mēģina iegaumēt un saprast, ko viņiem māca, tāpēc mēs organizējam reģionālās apmācības, kad ziemas laikā mūsu instruktori sadarbībā ar CSDD māca cilvēkiem iemaņas, kā savaldīt savu mašīnu. Latvietis bieži vien nepasaka, ka nemāk vai nezina, un grib parādīt sevi labāku, nekā viņš ir. Ar mācībām ir ļoti līdzīgi. Jāsaka, ka apdomīgākās ir sievietes. Grupas ir pilnas ar sievietēm, kuras apzinās, ka ziemas apstākļos neprot braukt un pat negrib braukt. Vairums sievietēm pēc reģionālām apmācībām bija apgalvojums: es taču vedu savus bērnus no skolas uz mājām un atpakaļ. Es arī to daru, bet tas, ka dzirdi, ka kāds cits to pasaka, tas atgādina par pašsaprotamo, kas īstenībā daudziem nav tik ļoti pašsaprotams. Šīm kundzēm, dāmām bija svarīgi, ka bērnu līdz dārziņam aizved droši,» secina N.Štolcermane.

Visi sporta kompleksa piedāvātie pakalpojumi sadalīti deviņos segmentos, un katram no tiem ir savs vadītājs. Tā, piemēram, Haralds Šlēgelmilhs ir sporta kompleksa vizionārs. Viņš daudz ceļo un uz Latviju atved idejas, savukārt Nellija Štolcermane šīs idejas mēģina iepakot skaitļos, lai saprastu, vai uzņēmumam tas izdosies un kāds būs rezultāts. Sibilla Šlēgelmilha ir atbildīga par ūdens atrakciju parku, kā arī līdz šim sporta kompleksa teritorijā organizēja festivālu Playground.

Sporta komplekss 333 attīstās ne tikai Ropažos, bet arī tirdzniecības centrā Spice. Autostāvvietas 5.stāvā ir izveidota kartingu trase. Plānots, ka 333 turpinās izvērsties vēl vairāk Rīgā. «Citi tirdzniecības centri var piedāvāt bērnu pilsētiņu, kinoteātri, bet nevienam tirdzniecības centram nav savas kartinga trases. Mēs esam labā lokācijā, un tirdzniecības centram ir ļoti liela pievienotā vērtība,» stāsta Haralds Šlēgelmilhs.

Lauž stereotipus

Jau vairāk nekā 15 gadus Šlēgelmilhu ģimene kopīgi darbojas biznesā. Gan Sibilla Šlēgelmilha, gan Nellija Štolcermane atzīst, ka tas vienmēr ir izaicinoši, jo ģimenes locekļi cits citam ir vislielākie kritiķi, vislabākie draugi un padomdevēji. «Ja mērķis, vīzija un vērtības ir vienādas, tad nav problēmu, jo mēs esam vienoti par to, ko izlemjam. Var redzēt, kā tas ir vainagojies, mums iet labi, un mums ir vēl daudz ideju, kuras realizēt. Strādāt kopā ar ģimeni ir izaicinoši, bet tajā pašā laikā tas ir vislielākais gandarījums. Zini, kā dēļ un kur strādā,» stāsta S.Šlēgelmilha. «Vienmēr esam bijuši kopā kā spēcīga komanda, esot kopā dienu dienā, gan pavadot kopā brīvo laiku, mēs esam kā sametināti kopā. Ja vērtības, mērķis ir viens, tad nav vairs pa labi vai kreisi, bet viens virziens uz priekšu. Mēs esam uz viena viļņa,» pārliecināta N.Štolcermane. Viņasprāt, viens no lielākajiem plusiem ir tas, ka brālis un māsa būs vienmēr, bet citi kolēģi ir mainīgs lielums. Pēc viņas domām, atbalsts, kas ir no brāļa un māsas, ir noteikti neatsverams, taču daudzos brīžos ir jāspēj atšķirt un atdalīt, kas ir darbs un kas - ģimene vai draudzība. «Kad ir ģimenes uzņēmums, tad ir jāpaļaujas, jāatbalsta, jāuzticas katra ģimenes locekļa stiprajām pusēm - ja kādam ir redzējums no pasaules, izglītība, zināšanas un pieredze praktiskās lietās, tad tas netiek apšaubīts. Protams, ir svarīgi uzklausīt visus viedokļus, idejas, lai jebkurš cilvēks var izteikties. Pa šiem gadiem arī es esmu satikusi vairākus ģimenes uzņēmējus, un laikam ir taisnība, ka ģimenes uzņēmumi ir tie stiprākie, ja pareizi māk sakārtot lietas,» uzskata N.Štolcermane. Viņai piekrīt arī brālis Haralds, kurš uzskata, ka sporta komplekss 333 lauž stereotipus par to, ka Latvijā veidot ģimenes uzņēmumus ir grūti. Viņaprāt, tas ir vieglāk, nekā šķiet no malas. «Man liekas, ka ģimenes uzņēmumu tradīcijas ir vairāk attīstījušās Āzijā, Ķīnā, kur no paaudzes paaudzē tiek nodoti uzņēmumi. Latvijā ir dzirdēts, ka tas beidzas ķildās un mantas dalīšanā. Tāds ir stereotips, ar kuru es esmu saskāries. Man šķiet, ka mēs veiksmīgi parādām pretējo,» stāsta H.Šlēgelmilhs.

Satiek domubiedru

Tomēr pēdējo sešu gadu laikā sporta komplekss no ģimenes uzņēmuma izaudzis līdz uzņēmumam, kurā darbojas arī starptautisks partneris. Pēdējos pāris gados ir veiktas investīcijas aptuveni viena miljona eiro apmērā. Uz jautājumu, kā izdevies atrast šādu partneri, H.Šlēgelmilhs norāda: «Es domāju, ka tās ir zīmīgas likumsakarības, kuras nemaz nevar izskaidrot. Es teiktu, ka tas saslēdzas ar kopējo mērķi, un, uz to ejot, zīmīgi esam satikuši šos cilvēkus, mērķi ir sakrituši. Nav tādas formulas, kā atrast investoru vai partneri, vienkārši nav.» Mēs ar Šotu Abhazavu (Shota Abkhazava) esam komandas biedri Lamborghini Super Trofeo sacīkšu sērijā un nu jau kādu laiku arī biznesa partneri,» stāsta H.Šlēgelmilhs. Ar šo sadarbību sporta komplekss 333 faktiski ir kļuvis par daļu no starptautiskas holdinga kompānijas, kurā ietilpst divas sacīkšu trases - ADM Raceway trase Maskavā un Rustavi International Motorpark Gruzijā. Katrai trasei ir sava ideja: Maskavā tam paralēli ir mazs lidlauks, Gruzijā tā ir kalnaina ainava, Latvijā - ūdens tuvums. «Aktīvi darbojamies arī sportā - mums ir kartinga un Lamborgini komandas, kas piedalās sacensībās visā Eiropā ar ļoti labiem panākumiem. Mums ir viegli saprasties, jo visi nākam no autosporta pasaules,» stāsta H.Šlēgelmilhs. Šota Abhazavs ir absolvējis Maskavas Valsts Automobiļu un ceļu tehnisko universitāti (MADI), iegūstot sacensību automašīnu inženiera izglītību, un ir profesionāls sacīkšu auto konstruktors. Šobrīd viņš ir ArtLine Engineering īpašnieks un konstruktors, šajā uzņēmumā tiek projektētas un ražotas sacīkšu automašīnas. Uzņēmumā darbojas arī profesionāla autosporta komanda. No interesantiem faktiem pieminams, ka savā laikā viņš ir uzkonstruējis un uzbūvējis Fomula3 automašīnu, kas 2009. gadā izcīnījusi uzvaru Vācijas ATS Formel 3 ( HYPERLINK «https://en.wikipedia.org/wiki/2009_German_Formula_Three_season»Deutsche Formel-3-ATS-Cup) čempionātā. Tā ir pirmā automašīna, kas tapusi pēcpadomju telpā un izcīnījusi šāda veida uzvaru Eiropā. «Viņam ir iespēja atbalstīt mūsu idejas, un man ir redzējums, kā tas būtu jādara. Tas ir ļoti liels retums. Tā zvaigznes sakrita, ka mēs satikām īsto cilvēku. Latvijā neesam meklējuši investorus. Mums bija viens cits partneris, austriešu izcelsmes, ar kuru vīzijas nesakrita, un meklējām veidus, kā šķirt mūsu ceļus. Satikām cilvēkus, ar kuriem redzējums un mērķis, kā attīstīt šo projektu un kāda ir gala vīzija, ļoti sakrita. Šobrīd droši varam teikt, ka šī ir starptautiska sadarbība, nevis krievu, gruzīnu vai kazahu – esam pārkāpuši robežas, tādas vienkārši neeksistē,» norāda H.Šlēgelmilhs. Viņš pastāsta, ka sākotnēji biznesā ģenerētie līdzekļi nespēja segt operatīvās izmaksas, bet pēdējā piecgadē sporta kompleksa bizness ģenerē ievērojamus un pietiekamus līdzekļus, ar izaugsmi un ir diezgan pašpietiekams, arī no banku sektora saņemts atbalsts. Gada laikā sporta kompleksa uzturēšana izmaksā vairāk nekā pusmiljonu eiro. «Ir pagājuši seši gadi, un mēs varam teikt, ka šis bizness ir pelnošs, bet līdz šim lielā mērā turējās uz entuziasmu un ilgtermiņa vīziju, ka bizness būs,» pauž H.Šlēgelmilhs. Arī S.Šlēgelmilha atzīst, ka šāds bizness prasa lielas rūpes, enerģiju, nepārtrauktu attīstību un pielāgošanos. «Mēs ļoti daudz laika ieguldām pieslīpējot, saprotot, kas «iet» un kas nē, ko labāk attīstīt, ko labāk nolikt malā uz nākamo gadu. Tas nenotiek pats no sevis, un tur ir ieguldīts diezgan liels darbs.» H.Šlēgelmilhs atzīst, ka nezina, vai ieteiktu kādam citam uzsākt šāda veida biznesu, jo šis projekts saistīts ar specifiskām zināšanām, kuras nevar iegūt nevienā izglītības iestādē. «Ja kāds no citas sfēras izdomātu, ka vēlas darīt kaut ko līdzīgu, tad viņiem būtu jāiziet cauri smagai pieredzei, lai projekts būtu pelnošs un ar izaugsmi,» uzskata H.Šlēgelmilhs. «Zinu vairākus uzņēmumus, kurus ir pārpirkuši cilvēki, kuriem ar to nav nekāda sakara. Piemēram, viņi nopērk keramikas ražotni, bet paši ar mālu nekad dzīvē nav nodarbojušies. Rezultātā tie ir maksimums trīs gadi, un viss beidzas. Pats svarīgākais, ka esi tajā, ko dari. Tā ir atslēga visam, vai arī ir ļoti kompetenti komandas cilvēki un partneri. Tādā ziņā mums ir ļoti paveicies,» uzskata N.Štolcermane. Pēc H.Šlēgelmilha domām, tā nav nekāda raķešu zinātne, taču šajā biznesā ir ļoti plašs spektrs, un viss notiek mijiedarbībā. Sporta kompleksa 333 niša ir automašīnu prezentāciju pasākumi ne tikai Latvijas un Baltijas, bet visas Skandināvijas un arī Eiropas līmenī.

Konkurences vitamīns

Domājot par konkurenci, jebkurš cits bizness ir sporta kompleksa konkurents. «Jebkurš lielveikals un izklaides vieta ir mūsu konkurents, taču konkurence mums nāk par labu, mēs varam iespringt, padomāt, ka varbūt mums pašiem vajag šeit uzbūvēt kādu tirdzniecības centru, paplašināties, uzbūvēt deviņstāvu viesnīcu, bet, ja nopietni, tad jebkurš pakalpojums ir mūsu pozitīvais konkurents, kas liek mums neatslābt, kas liek mums attīstīties. Konkurence ir ļoti veselīga lieta, tas ir labs ikdienas vitamīns,» pajoko N.Štolcermane. Pēc sporta kompleksa vadītāju domām, konkurenti ir visi tie, kas darbojas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas nozarē. Tuvākajos gados uzņēmums, iespējams, plāno būvēt auto trasi, pa kuru varētu braukt arī Formulas automašīnas. «Tā ir viena no ambīcijām, ka mēs nākotnē varētu uzbūvēt šādu trasi, kurai līdzi nāktu vēl ļoti daudz aktivitāšu, kas ir saistītas ar aktīvo atpūtu. Tas nozīmē, ka būtu jāpaplašina arī teritorija. Pārrunas un idejas ir procesā. Vai tas viss piepildīsies, to rādīs laiks. Prioritāte būtu attīstīt šo projektu - faktiski radīt Disnejlendu pieaugušajiem un ne tikai. Tā vīzija varētu būt, ka pēc pāris gadiem, iebraucot teritorijā, var nopirkt dienas vai nedēļas nogales karti. Tas varētu būt virziens, kurā mēs attīstāmies, bet viss ir soli pa solim, pārbaudot katru soli, nelecot augstāk, kā mēs varam, dabīgā izaugsmē,» saka H.Šlēgelmilhs.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.