1.Vēderprieks 
Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros. 

2.Dvēselei
Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu. 

Esam izveidojuši un atbilstoši aprīkojuši telpas Kaķu palīdzības centram Remi vienā no LNK biroju centriem Pārdaugavā un, protams, sniedzam arī ikmēneša atbalstu patversmes darbībai. Pērn Jelgavā arī izbūvējām jaunu, pilnībā aprīkotu ēku LBTU (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmei. Protams, palīdzam arī cilvēkiem. Daudzu gadu garumā LNK Labdarības fonds sniedz individuālu, mērķētu palīdzību konkrētiem cilvēkiem, kas vēršas pēc palīdzības, piemēram, ārstniecībā. Mēs arī vairākus gadus atbalstām krīzes centru Marta un SOS bērnu ciematus. 

Pērn rudenī mēs uzsākām jaunu projektu Kopā vieglāk!. Arī šis projekts ir izaudzis no personīgās pieredzes un saskarsmes ar līdzcilvēkiem. Ļoti bieži cilvēki, kuri ikdienā atbalsta un palīdz citiem, paši ir gados, maznodrošināti vai vientuļi. Vecvecāki, kas vieni audzina mazbērnus, cilvēki, kas palīdz dzīvniekiem, neskatoties uz to, ka paši iztiek ar minimāliem līdzekļiem, mūžīgo bērnu vecāki un daudzi citi. Reizi mēnesī mēs šiem cilvēkiem sagādājam pārtikas kastes ar ikdienā nepieciešamiem kvalitatīviem produktiem. Projekta pirmais dalībnieks bija kāds RFS fans – neredzīgs kungs gados, kurš seko līdzi katrai komandas spēlei, pateicoties tam, ka viņa kundze atstāsta visu, kas notiek laukumā. 

Neskatoties uz sadzīviskām grūtībām, cilvēks saglabā dzīvesprieku un ir viens no aktīvākajiem futbola faniem. Esam gatavi iespēju robežās paplašināt šo programmu, tāpēc aicinām vērsties LNK Labdarības fondā un dalīties ar informāciju par cilvēkiem, kuriem šāds atbalsts būtu nepieciešams. 

3.Brīvajā laikā 

Daudz brīvā laika tiek atdots sportam kā tādam un īpaši futbolam. Mana lielā aizraušanās un zināmā mērā arī sociālais projekts ir futbola klubs RFS. Kopš bērnības man patīk sports, esmu vienmēr sekojis līdzi dažādu sporta veidu sacensībām, bet viskaismīgāk tieši futbolam, esmu arī spēlējis futbolu, ne profesionālajā līmenī un bez kādiem lieliem panākumiem, bet tomēr. RFS stāsts, kas nu jau ir izaudzis līdz klubam, man sākās ar telpu futbola komandu Nikars, vairākus gadus biju darbojies ar to, līdz nāca iespēja iegādāties RFS komandu. Tagad projekts ir izaudzis un mums ir pilnvērtīgs futbola klubs - RFS ir futbola komanda, telpu futbola komanda, sieviešu futbola komanda un arī jaunatnes futbola akadēmija, kurā darbojas nu jau 700 bērni. Pats svarīgākais – mums ir arī sava infrastruktūra: pirms diviem gadiem atklājām LNK Sporta parku Katlakalnā. Tuvākajos gados plānojam to paplašināt, būvēsim dienesta viesnīcu, vēl telpas komandām un arī jaunatnes akadēmijai. Mans futbola sapnis ir izveidot tādu futbola klubu, kas spēj izaudzināt labus futbolistus gan no jaunatnes akadēmijas audzēkņu vidus, gan piesaistot talantus no citām valstīm. 

4.Vēlos aizbraukt uz…

Ceļot esmu gatavs tad, ja man līdzi dodas visa ģimene vai arī ja braucu kopā ar RFS uz spēlēm. Ģimenes ceļojumu gadījumā, tāpat kā ar ēdienu, man netīk eksperimentēt, patīk atgriezties tur, kur jau ir būts un patika. Piemēram, mēs jau vairāk nekā 20 gadu garumā ziemā braucam slēpot uz vienu un to pašu vietu - visa ģimene, kas nozīmē ap 10 cilvēkiem. Šādā ceļojumā jūtos labi, pilnīgai laimei pietrūkst vienīgi kaķu, viņus gan diemžēl ņemt līdzi nesanāk. Diezgan bieži braucu uz ASV, tur Mičiganas štatā esmu mācījies universitātē. Man patīk amerikāņu sporta kultūra, tas, kā tiek organizēts viss sporta process, cilvēku iesaiste sporta notikumos. Pārsvarā mani ceļojumi ir saistīti ar kādu notikumu, nevis ar to, lai, piemēram, apskatītu kādu tūrisma objektu vai populāru maršrutu. Bet, protams, kādreiz ģimene uzstāj arī uz izklaides vai izziņas braucieniem, un es padodos. 

5.Kino 
Kino biežāk skatos mājās nekā kinoteātrī. Pēdējā filma, ko noskatījos, ir Nabaga radības (Poor Things), domāju, tā pretendēs uz augstākajām kino balvām. Ja jānosauc kāda filma, kura īpaši patīk,, tad tās būs Forests Gamps un Bēgšana no Šaušenkas. Ja jāizceļ kāds aktieris tad tas ir Edvards Nortons. 

6.Grāmatplaukts
Aktīvākais lasīšanas periods bija pusaudža gados. Mums bija brīnišķīga literatūras skolotāja, kura spēja ieinteresēt. Pat savstarpēji sacentāmies lasīšanā – kurš pirmais kādu grāmatu pieveiks. Kādu brīdi aizrāvos ar brāļu Strugacku darbiem. Joprojām patīk brāļu Grimmu pasākas, bet Krilova fabulas atceros no galvas. Jāatzīst, ka pēdējā laikā gan lasu mazāk – īsie teksti sociālajos tīklos un portālu virsraksti ņem virsroku pāri īstai literatūrai. Patlaban lielākais lasītājs ģimenē ir 12 gadīgā meita.