Kā zivs ūdenī, bet ne haizivs

Dzīvesstils
2019. gada 9. augusts 11:27

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Fragments no intervijas

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi dibināta pirms 22 gadiem, un visu šo laiku esat pie tās vadības pults, turklāt kļuvusi par vienīgo patiesā labuma guvēju uzņēmumā, kas izdod virkni žurnālu, laikrakstu un uztur interneta ziņu portālus. Nevairīšos teikt, esat Latvijas mediju biznesa haizivs. Vai tā arī jūtaties?

(Iesmejas.) Zini, haizivs vienā mirklī uzbrūk un apēd, bet es tā ne pret vienu neesmu rīkojusies. Tā vietā gāju pati savu attīstības ceļu. Lēnām augu. Darboties medijos man ļoti patīk. Tā ir mana vide. Jā, kā zivs ūdenī es tur jūtos, bet haizivs – tiešām ne. Kā sacīju, lēnām esmu gājusi garu, riskantiem soļiem pilnu ceļu, veidojot dažādus produktus un īsti nezinot, tie aizies vai ne. Drīzāk to dēvētu par tādu ilgo ceļu kāpās.

Mediju tirgus ir uz nemitīga attīstības un pārmaiņu viļņa. Tas nav viegls darbs arī cilvēkam, kuram šī vide ir kā radīta.

Tas noteikti nav viegls darbs un nav domāts cilvēkiem, kuriem patīk rutīna. Tirgus mainās katru gadu, un tas manam raksturam un temperamentam ir pilnībā atbilstoši. Savukārt rutīna nogalina. Ja ilgāku periodu nekas nenotiek, norises, visdrīzāk, radīšu pati. Paldies Dievam, tas tā nav jādara.

Vai pēc šiem garajiem darba gadiem nav radusies vēlēšanās kaut ko mainīt savā profesionālajā darbībā, vai tomēr negribas savu izauklēto rūpalu izlaist no rokām?

Katru gadu šī doma ienāk prātā, un tā nav nedz pirmā, nedz pēdējā reize. No otras puses, ir arī atbildība par paveikto. Tajā brīdī, kad jutīšu, ka ir kāds, kurš var to pārņemt vai darīt vēl labāk, labprāt nodošu vadību šim kādam citam cilvēkam. Pagaidām es tādu neredzu, nē.

Un, kad tāds parādīsies, ko tad darīsiet jūs?

Pilna galva ar idejām! Uz vietas tiešām nesēdētu. Tomēr tamdēļ jau esmu vēl joprojām šeit, ka tas nemitīgi aizrauj. Zinu, ko ar to visu iesākt kā šodien, tā rīt. Saredzu iespējas, ko vēl varētu, vajadzētu un gribētos izdarīt. Tā tie gadi arī paiet.

Izdevniecībā sākāt ar vienu žurnālu – televīzijas programmu Rīgas Viļņi latviešu valodā.

Jā, tolaik tā vēl bija avīze.

Cik liela patlaban ir Rīgas Viļņu impērija?

Tur nu ir jāsāk skaitīt, jo līdztekus bāzes izdevumiem ir ļoti daudz papildu produktu, un to nosaukumu kopskaits ir ap 40, bet pamatā ir 16 žurnāli, četras avīzes, divi ziņu portāli. Te vēl jāpieskaita recepšu portāls Bonappetit.lv, kā arī katru mēnesi ir vismaz četri papildu izdevumi. Produktu nudien ir daudz. Runājot par tiem, jāpiemin arī preču katalogi dažādiem veikaliem, piemēram, Spice, Stockmann, Douglas u.c. Neslēpšu, šīs blakus lietas nepieciešamas, lai izdzīvotu.Kopaina ir tāda, ka uz vietas strādājam latviešu un krievu valodā gan interneta portālos, gan taustāmos izdevumos ar dažādiem iznākšanas laikiem un visplašāko auditoriju. Pamazām sākam iedarbināt arī savu televīzijas studiju un fokusēties uz video satura veidošanu, kam pilnīgi noteikti, manuprāt, ir nākotne. Plus audzējam muskuļus sociālajos tīklos. Un ir vēl dažādi instrumenti, ko ap sevi bariņā esam sapulcējuši. Taču tos šobrīd vārdos neizteikšu, lai vēl pagaidām pārējiem būtu mierīgāk. (Sirsnīgi smaida.) Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, jo vienā brīdī ienākumu ziņā tām šķērēm ir jāšķērsojas. Tāpēc atkārtošos – komercprojekti nepieciešami izdzīvošanai.

Pie viena mans uzskats un stratēģija, pie kā pieturos, – labāk, lai izdevniecībā darbojas mazāk cilvēku, bet viņi var prāvāk nopelnīt, strādājot pilnu darba dienu un kā universālie kareivji aizpildot saturu dažādiem izdevumiem.

Vai saredzat vēl kādas brīvās nišas, vai tomēr vietējais mediju portfelis jau ir pilns?

Mediju portfelis nekad nevar būt pilns, jo katram produktam ir savs dzīves cikls un laiks. Piemēram, sākām ar Ko Ārsti Tev Nestāsta, bet tagad redzam, ka tirgū ir neskaitāmi veselības žurnāli, kas cīnās par savu lasītāju. Bieži vien esam bijuši celmlauži, kam uzrodas sekotāji. Kad daudzi saredzēja laikrakstus aizejam pa skuju taku, izdevām Kas Jauns Avīzi ar tirāžu, kas tolaik bija tikai nedaudz mazāka par Nr.1 Latvijas avīžu tirgū. Tāpēc esmu pārliecināta, ka nebūt nav tā, ka laikraksti mirst, vien tirgū trūkst profesionāļu un jaunu spēku. Šodienas žurnālisti raksta īsos teikumos un vairāk ir piemēroti interneta videi. Mēģinām viņus audzināt strādāt arī citādi.

Vai kopumā šis bizness ir pietiekami rentabls? Vai tomēr ir jārēķinās ar zaudējumiem, kaut vai attiecībā uz atsevišķiem produktiem?

Tādā veidā, kā mēs to kuģi stūrējam, bizness ir rentabls, bet tas no vadības puses allaž prasa modras acis, lai ieraudzītu iespējas, ko un kā darīt. Protams, ir atsevišķi produkti, kas nav rentabli, bet tie tiek atstāti, jo dod kādu zināmu vajadzīgo pienesumu citiem. Atgriežamies pie jautājuma par risku sadali. Saimniecība ar vienu žurnālu vai avīzi nevarētu izdzīvot. Bioloģijas terminoloģijā izsakoties, produktiem ir jāizveido savstarpēja simbioze.

Pati ar savu domu lidojumu un sirdi jau vairākus gadus vairāk esmu digitālo risinājumu pusē un, kā saku, drukai pieslēdzos lēkmjveidīgi. Tas pārsvarā notiek reizēs, kad laivas nopeld no kursa un jāmēģina tās sagriezt atpakaļ pareizajā virzienā. Jaunajos medijos saredzu milzum daudz interaktīvu iespēju, un tas aizrauj. Video sižeti, e-šovi…


Visu rakstu lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.