Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija. 

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija. 

Līderības koučs, supervizore un uzņēmēja Katrīna Ošleja teic, ka metode paredz savu ideju un domu eksternalizāciju – parasti tradicionālā koučingā cilvēks stāsta savas domas vai idejas, bet ar konstruktora palīdzību var uzbūvēt šīs domas un idejas un atdalīt no sevis. Piemēram, runāt par savām jūtām komandas klātbūtnē vai svešiem cilvēkiem ir grūti, bet, uzbūvējot torni, kas atspoguļo šīs jūtas, ir daudz vieglāk runāt par tām, jo tas ir tornis, kas tā jūtas. Vairumam cilvēku ir grūti sniegt atgriezenisko saiti, jo īpaši, ja tā negatīva. Izmantojot Lego® Serious Play® metodi, K. Ošleja novērojusi, ka šādā situācijā ir vieglāk un priecīgāk to darīt, jo ir spēles elements un rotaļīgums – cilvēki uzbūvē to, kā viens otru pieredz. Un tad ir vieglāk par to runāt, jo to nesaka par otru, bet gan par modeli, kas ir pieredze, kā viens otru uztver. «Šī metode ļauj komandām vieglāk runāt par grūtām lietām,» viņa saka. 

Kā lielāko metodes ieguvumu I. Treija izceļ to, ka iesaistās un runā visi – viens vairāk, otrs mazāk, bet tas nav kā standarta sapulcēs, kur 80% dalībnieku pieņem to 20% komandas viedokli, kuri ir skaļāki vai uzdrošinās izteikties. «Te visi runā un nav mērķa atrast, kas ir pareizi vai nepareizi, bet gan uzzināt, ko katrs domā. Ja runājam par uzņēmumu, kurā strādā desmit darbinieku, cik bieži pajautā sekretāres vai grāmatvedes domas? Visi zina, par ko šie kolēģi ir atbildīgi, bet reti kad iesaista viņus radošo risinājumu meklējumos. Kad tiek iesaistīti visi cilvēki un viņi nāk klajā ar risinājumiem, uzņēmumi ir pārsteigti, ka cilvēki, kuri ikdienas lēmumu procesos nav iesaistīti, pēkšņi iedod kādu ideju, ko neviens negaida. Lielākā priekšrocība ir tā, ka komanda redz, ko citi domā, » viņa saka. 

Visu rakstu lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!