Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem
Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.
I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki
stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto
konstruktorus. «Protams, tos var izmantot
tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators
– cilvēks, kurš ir iemācījies
procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā
ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien
sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada
šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem
visu laiku ir interesanti. Lai gan
viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā
jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko
uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,»
viņa skaidro.
Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku,
lai visiem būtu interesanti un katrs varētu
iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds
komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši
saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis
ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās –
gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem,
gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki
uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši
un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc
pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai.
Tālāk notiek pievēršanās galvenajam
uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot
papildu klucīšus,» saka I. Treija.
Līderības koučs, supervizore un uzņēmēja
Katrīna Ošleja teic, ka metode paredz
savu ideju un domu eksternalizāciju – parasti
tradicionālā koučingā cilvēks stāsta
savas domas vai idejas, bet ar konstruktora
palīdzību var uzbūvēt šīs domas un
idejas un atdalīt no sevis. Piemēram, runāt
par savām jūtām komandas klātbūtnē vai
svešiem cilvēkiem ir grūti, bet, uzbūvējot
torni, kas atspoguļo šīs jūtas, ir daudz
vieglāk runāt par tām, jo tas ir tornis, kas
tā jūtas. Vairumam cilvēku ir grūti sniegt
atgriezenisko saiti, jo īpaši, ja tā negatīva.
Izmantojot Lego® Serious Play® metodi,
K. Ošleja novērojusi, ka šādā situācijā ir
vieglāk un priecīgāk to darīt, jo ir spēles
elements un rotaļīgums – cilvēki uzbūvē
to, kā viens otru pieredz. Un tad ir vieglāk
par to runāt, jo to nesaka par otru, bet gan
par modeli, kas ir pieredze, kā viens otru
uztver. «Šī metode ļauj komandām vieglāk
runāt par grūtām lietām,» viņa saka.
Kā lielāko metodes ieguvumu I. Treija izceļ
to, ka iesaistās un runā visi – viens vairāk,
otrs mazāk, bet tas nav kā standarta
sapulcēs, kur 80% dalībnieku pieņem to
20% komandas viedokli, kuri ir skaļāki
vai uzdrošinās izteikties. «Te visi runā un
nav mērķa atrast, kas ir pareizi vai nepareizi,
bet gan uzzināt, ko katrs domā. Ja
runājam par uzņēmumu, kurā strādā desmit
darbinieku, cik bieži pajautā sekretāres
vai grāmatvedes domas? Visi zina, par
ko šie kolēģi ir atbildīgi, bet reti kad iesaista
viņus radošo risinājumu meklējumos.
Kad tiek iesaistīti visi cilvēki un viņi nāk
klajā ar risinājumiem, uzņēmumi ir pārsteigti,
ka cilvēki, kuri ikdienas lēmumu
procesos nav iesaistīti, pēkšņi iedod kādu
ideju, ko neviens negaida. Lielākā priekšrocība
ir tā, ka komanda redz, ko citi domā,
» viņa saka.
Visu rakstu lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!