Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī. 

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro. 

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness: 

Kad pirms sarunas paskatījos mājaslapā, biju pārsteigta, ka tiešsaistē atrodas 1700 cilvēku, diennakts laikā pievienoti 2000 jaunu lietu un kopumā portālā ir 100 tūkstoši mantu. Lai gan daudz ko zināju par šo projektu, biju iedomājusies, ka Andele Mandele vairāk ir kā tirdziņš, kur meitenes cita citai piedāvā drēbes. Kas to visu satur kopā?

Mana uzņēmējdarbības reliģija ir šāda: jo mazāk atbildīgo un katram lielāka lēmumu pieņemšanas atbildība un mazāka «futbolēšana», jo labāk. Stāsts ir pavisam vienkāršs – vai nu ļauj, ka visi prasa, ko viņiem darīt, vai arī esi perfekti noinstruējis, kāda atbildība katram ir. Arī rokkoncertos katram apmeklētājam nerāda, kur būs ieeja, kur var aiziet padzerties, cikos jānāk, lai tiktu stāvēt pirmajā rindā. Attiecīgi Andeles pasākumu dalībnieces spēj ļoti labi organizēties un tās, kuras piedalās jau otro reizi, zina, kas un kā, bet tās, kuras ir pirmo reizi, mācās no pūļa. Tāpēc esam četri cilvēki, kas visus tos dāmu tūkstošus Andeles pasākuma dienā ievirza pareizajās šķautnēs. Tas pats ar portālu. Man vienmēr ir bijis svarīgi, ka portāla saturu veido lietotājs, tas ir organiski radīts saturs. Mēs lapas lietotājus tikai pieskatām, lai uzturētu sākotnēji izvirzītās prasības par to, kā jāizskatās portālam, kā jābūt noformētiem sludinājumiem, kādu preci tirgojam un kādu ne, kādas ir pieklājības normas, kas jāievēro. Pārējo lietotāji dara paši, un mēs vairāk pievēršamies visiem tehniskajiem jautājumiem. Ja runājam no IT viedokļa, portālam apkašā ir liela sistēma, ko katru mēnesi atjaunojam un attīstām, taču aiz tā stāv vien pāris cilvēku: programmētājs, aplikāciju izstrādātājs un dizainers. Mums nav nepieciešams ofiss, projekta vadītājs, sekretāre un vēl desmit izdomātas pozīcijas.

Man no paša sākuma bija mērķis izveidot tieši šādu – portāla tipa – mājaslapu ar iespēju dot tirgotājiem socializēties savā starpā, sekot vienam otra aktivitātēm. Zinu, ka ir dāmas, kas iepazinušās, iepērkoties cita no citas online, un pēc tam tā sadraudzējas, ka dodas kopīgos ceļojumos. Mums bija svarīgi izveidot portālam šo pievienoto vērtību – spēju socializēties. Tagad dāmas tur dienā pavada stundas, jo nevar taču neko palaist garām!

Nezinu, kā ir citos internetveikalos, jo neviens to parasti nesaka, bet šķiet, ka 1700 cilvēku vienlaikus portālā ir diezgan daudz, vai ne?

Jā. Un man prieks, ka meitenes tiešām iepērkas. Arī es pati ar lielāko prieku tur iepērkos, jo man nav laika staigāt pa veikaliem. Meitenes, kurām patīk iepirkšanās, nestaigā tikai pa Rīgas veikaliem, bet arī iepērkas ceļojumos un pasaules internetveikalos, tāpēc piedāvājums ir unikāls un Andelē var nopirkt lietas patiešām no visām pasaules malām. Turklāt – rūpīgi atlasītas. Liels pluss, manuprāt, ir pārdoto un ievietoto preču attiecība. Tas, ka meitenes var pārdot 50% no savām pievienotajām lietām, ir iemesls, kāpēc lietotāju skaits aug. Protams, ir pārdevēji, kas oponē, ka neko nevar pārdot. Taču tajā pašā laikā citi pārdod 90%.

Kustība Andele Mandele pastāv jau 11 gadus, portāls – trīs, aplikācija – pusotru gadu. Kā cilvēki izmanto katru no šiem kanāliem?

Pa dienu – web versiju, bet vakarā – mobilo versiju vai aplikāciju. Strādājam pie mobilās versijas, pietuvināta aplikācijas prototipam, lai pogas nejūk. Tās meitenes, kuras ir iecienījušas aplikāciju, to arī lieto. Taču ir cilvēki, kam nepatīk, ka nāk paziņojumi. Protams, ir visas iespējas tos noņemt.

Izstāstīšu smieklīgu gadījumu – visiem ir pierasts, ka aplikācijas paziņojumi ir kā zvaniņa skaņa, bet mūsu aplikācijas notifikācijas skaņa ir tāda, kā augstpapēžu kurpēs staigājot pa marmoru. 

!Bija gadījums, ka dāma ielādēja aplikāciju un vēlā vakarā pārbijās, nesaprotot, kas staigā pa viņas māju.

Kā mainās klātienes pasākumi, kopš ir portāls un aplikācija?

Internets ieviesa korekcijas mūsu pasākumu apmeklētāju skaitā. Tas ir samazinājies par kādiem 20 līdz 30%. Pēc portāla palaišanas pirmajā pasākumā secinājām, ka nepieciešams mainīt tā koncepciju. Mēs būtiski samazinājām dalībnieku skaitu, lai būtu veselīga konkurence. Pirms tam mums bija 800 līdz 900 tirgotāju. Kolīdz parādījās portāls, samazinājām to skaitu līdz 500 dalībnieku, kas ir proporcionāli apmeklētāju skaita samazinājumam. Tagad ir tikpat forši un organiski, ir arī nopietnāka atlases sistēma.

Kā iet tavai kafejnīcai Rasols?

Rasols dzīvo savu dzīvi. Projekts ir jāpieskata pirmos divus gadus, jāiedod impulss un virziens, pārējo tavā vietā izdara klienti, akceptējot to vai ne, ievieš korekcijas ar savām vēlmēm. Mūsu klientiem patīk Rasolā rīkot privātās ballītes ar bērnības garšām klātu galdu, ienākt nostalģiski nobaudīt rasolu ar lašmaizīti. Tāpat ar Andeles portālu. Mēs neko kardināli nemainām un neplānojam mainīt. Tagad ir svarīgi uzlabot ātrumu, struktūru, pievienot papildu sadaļas.

Jau gadiem tev ir arī Christmas PopUp Store veikals, kas nemaz nav tik īstermiņa.

Tas arī dzīvo savu dzīvi Vecrīgas pašā sirdī. Ja nemaldos, jau astoto gadu. Pārstāvam aptuveni 50 dažādus ražotājus, lielākoties tos, ar kuriem pirms šiem daudzajiem gadiem esam sākuši un turpinām sadarbību. Katru mēnesi lieku Excel failu veikalam, un darbība ir stabila – ne uz augšu, ne uz leju, katru gadu pa mēnešiem skaitļi burtiski sakrīt. 80% pircēju ir ārzemnieki. Ja veikals atrastos citviet, iespējams, neturpinātu. Taču man ļoti patīk Vecrīga. Tur jūtos kā ārzemēs. Redzu Rīgu no cita skatu punkta un kļūstu anonīma.

Ko viņi pērk? Kas ir TOP lietas?

Klasika – Munio Candela sveces. Labi pirka Nice Place suvenīrus, un man žēl, ka tas pārtrauca savu darbību. Taču es saprotu šī lēmuma iemeslus.

Kā kopumā mainās cilvēku iepirkšanās paradumi?

Nesen pati notestēju situāciju, kad ieliku dažas Zara lietas dārgāk, nekā pirku veikalā, un tās «aizgāja». 

!Tas mani pārsteidza, bet liecina par to, ka internetā cilvēki pērk to, kas patīk, īpaši nemeklējot cenu atšķirības. 

Cilvēks ir iepircies, saņēmis preci Omniva vai Pasta stacijas pakomātā un viss. Tas ir superērti. Savukārt uz vietas Andeles pasākumos cena ir par kādiem 25% zemāka nekā internetā. Domāju, ka tas ir klātienes efekts – «take it or leave it» (vai nu ņem, vai nu neņem). Tas ir dzīvais tirgus, kur pircēji kaulējas. Arī pārdevēji saprot, ka negribēs nest tās mantas atpakaļ uz mājām, ja tās nenopirks. Man gribētos teikt, ka tirgošanās internetā prasa daudz laika un pūļu – drēbju mazgāšana, gludināšana, bildēšana, pakošana, sūtīšana. Tas viss kaut ko maksā.

Kā ar nākotnes plāniem un ambīcijām? Andele ir projekts, kas paliks vietējā mērogā, vai varbūt ir tālāki plāni?

Šobrīd pirmais plāns ir drošo maksājumu ieviešana. Neslēpšu, ir gadījumi, kad pircējs ierauga kaut ko ļoti patīkamu un aizskaita naudu uz pārdevēja ārzemju kontu, nepārbaudot informāciju par saņēmēju, – un pazūd gan sludinājums, gan Pēterītis, uz kura kontu nauda skaitīta. Tāpēc gribu skaļi teikt – ja kāds prasa pārskaitīt naudu uz ārzemju kontu, esiet piesardzīgi. Skaitiet naudu tikai un vienīgi vietējo banku kontu turētājiem. Šādu iemeslu dēļ maksājumu sistēma ir mūsu ambīcija, taču ne mūsu vienpusēji realizējams lēmums.

Visu interviju lasiet 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.