Lielbritānijas uzņēmumā Dixon Yacht Design M. Ēlerts sāka strādāt jau ar iesāktu projektu, kurš bija jāpabeidz. Tagad viņa galvenais uzdevums ir tehnisku rasējumu klientam pasniegt kā baudāmu attēlu. M. Ēlertam Liepājas mākslas skolā iegūtā izglītība un prasmes noderējušas. «Arhitekti izstrādā korpusu, rasējumus, iedod vadlīnijas, un es to pārvēršu 3D vidē – katru milimetru, stūrīti un virsmu. Es esmu tas, kurš parāda, kā tas izskatīsies reālajā dzīvē. Tad tiek sūtīts ražotājam, piemēram, uz Ķīnu, Vāciju. Viņi uzbūvē, un ir gatavs produkts,» stāsta M. Ēlerts. Ierasti uzņēmums izstrādā projektus mazākām jahtām, kas sasniedz 30 pēdas (9,1 metrs) līdz pat 70 (21,3 metri) pēdām. Ik pa brīdim tiek saņemti arī lielāki pasūtījumi, piemēram, 111 (33,8 metri) pēdas, ir pat bijuši lielāki, bet tie vairāk ir palikuši koncepta izstrādes stadijā. Pēdējos gados ir atgriezies pieprasījums pēc burjahtām. Pēdējos divos gadus Dixon Yacht Design ir radījis četras burjahtas un vienu specpasūtījumu, kas tika radīts pēc klienta vēlmēm. «Tas bija viens no aizraujošākajiem projektiem, bet tajā pašā laikā nežēlīgi sarežģīts. Ja esi cilvēks ar naudu un vēlies dzīvesstila jahtu, tad vieglāk ir kļūt par kutera kapteini, nevis burātāju. Burāšana ir māksla, bet, lai iemācītos vadīt kuteri, ir jāaiziet uz kursiem. Tie, kuriem ir nauda, arī rada pieprasījumu, un lielākā daļa vēlas kuterus, lai iekāptu, pagrieztu atslēgu un brauktu,» stāsta M. Ēlerts. Specpasūtījumos viss ir atkarīgs no tā, cik cilvēks ir gatavs maksāt, vai var regulāri visu apmaksāt, lai projekts virzītos uz priekšu. Projektu var realizēt gada laikā, bet tas var arī aizņemt vairākus gadus.

Iegādājas vācu pensioāri

Kompānija Dixon Yacht Design, kurā strādā M. Ēlerts, izstrādā tikai jahtu arhitektūru, inženieriju un dizainu, bet ne interjeru. Tālākais ir atkarīgs no klienta izvēles. Labas kvalitātes jahtas tiek ražotas, piemēram, Skandināvijā, Itālijā, Vācijā, Polijā un Turcijā. Savukārt par mazākām investīcijām to iespējams izdarīt, piemēram, Ķīnā un Taivānā. «Kad braucu uz jahtu šoviem Kannās, Monako, tad, skatoties uz multimiljonu milzīgajiem kuteriem, izskatās, ka tos ir būvējuši haltūristi vēlā naktī, visur tek silikons, krāsa izskatās tā, kā kāds ar rupju otu būtu uzkrāsojis. Pirmo reizi, kad biju jahtu šovā, biju šokā. Skatos – tā jahta maksā 20 miljonus, bet izskatās, ka Liepājā kāds haltūrists pa piecīti to būtu taisījis. Goda vārds, kauns,» pauž M. Ēlerts. Viņš pastāsta, ka jahtas visbiežāk pasūta pensijas vecuma vācieši, jo viņiem ir ļoti daudz naudas šādiem hobijiem.

Visu rakstu lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.