Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējo līmeni (2019. gada 4. ceturksnī ES – 60,2 %), 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,1 %, bet Lietuvā – 65,8 %.

2020. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,2 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 53,3 tūkstoši jauniešu.

1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,3 stundas, kas ir par 0,4 stundām mazāk, nekā šajā periodā gadu iepriekš un par 0,5 stundām mazāk, nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

2020. gada 1. ceturksnī pieauga nepilna darbalaika īpatsvars – 12,0 % jeb 108,0 tūkstoši nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 27,9 tūkstošiem jeb 34,8 % vairāk nekā pirms gada un par 22,4 tūkstošiem jeb 26,2 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gandrīz ceturtā daļa (24,2 %) nodarbināto norādīja, ka nepilnu darbalaiku strādāja ekonomisku iemeslu dēļ. 2019. gada 1. ceturksnī šo iemeslu norādīja 19,2 % nodarbināto.

Gada laikā par 2,5 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro (1. ceturksnī – 28,9 %), bet darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, palielinājies par 1,9 procentpunktiem (1. ceturksnī – 6,3 %). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā samazinājās par 1,1 procentpunktu (1. ceturksnī – 33,7 %). Līdz 25,4 % (kritums par 3,6 procentpunktiem) samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī. Minimālo algu² vai mazāk saņēma 117,1 tūkstotis jeb 14,9 % darbinieku, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gada 1. ceturksnī. Atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem, kad visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars bija vērojams Latgalē, 2020. gada 1. ceturksnī tas bija Vidzemē, kur 22,9 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk (Latgalē bija nedaudz zemāks īpatsvars – 22,4 %).

2020. gada 1. ceturksnī 3,3 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,4 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

2020. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.