Tā uzskata AS Kesko Senukai Latvia personāla vadības biznesa partnere Irēna Unda. Tāpēc uzņēmuma personālvadības priekšplānā tiek izvirzīta darbinieku apmierinātības celšana un iespēja ikvienam augt profesionāli.

AS Kesko Senukai Latvia komandā ir 600 darbinieku, un 95% no viņiem ikdienā strādā klientu apkalpošanā. «Servisam mūsu nozarē ir izšķiroša loma, jo bieži vien cilvēki nāk uz veikalu ne tikai, lai iegādātos kādas konkrētas preces, bet arī vēlas saņemt padomu, kādu risinājumu. Augsta līmeņa klientu apkalpošana nozīmē laipnu attieksmi un smaidu, lai cilvēks, izejot ārā no veikala, jūtas labi un vēlas atkal atgriezties,» teic I. Unda, kuras vadītajai nodaļai šajā gadā priekšā ambiciozs mērķis – atrast 200 darbinieku jaunajam uzņēmuma veikalam, kas tiks atvērts pārveidotajā tirdzniecības centrā Galerija Azur, kura jaunais nosaukums būs Ozols. Tas būs lielākais Kesko Senukai Latvia veikals Latvijā, un tas papildinās jau esošo šī zīmola saimi, kurā ietilpst desmit veikalu – trīs Rīgā un septiņi reģionu pilsētās. Veikala tīkla veidošanā Latvijā ir vēl izaugsmes iespējas, tostarp, izmantojot franšīzi kā biznesa formu. Lietuvā no 80 Kesko Senukai veikaliem 65 darbojas uz franšīzes līguma pamata.

«Personāla vadībā strādāju gandrīz desmit gadu. Uz šo uzņēmumu ceļš mani atveda 2017. gadā, kad lūkojos pēc personīgās karjeras izaugsmes. Šo jomu par savu karjeras virzienu esmu izvēlējusies, jo saistīja darbs ar cilvēkiem. Tiesa, pirms devos studēt uz ārvalstīm, biju izvēles priekšā – mācīties nekustamo īpašumu pārvaldību vai personālvadību. Izvēlējos otro un līdz šim gan studijas, gan darba pieredzi esmu mērķtiecīgi saistījusi ar šo jomu,» atzīst I. Unda. Kā vienu no galvenajām kvalitātēm, lai strādātu šajā amatā, viņa piemin līdzsvara nodrošināšanu ikvienam komandas dalībniekam, jo personālvadītājs uzņēmumā ir tilts starp darbiniekiem un vadību.

«Vienmēr ir jāprot daudzas lietas adaptēt, iedzīvināt un darīt to pareizā, darbiniekiem saprotamā veidā. Konflikta situācijā esmu kā uzticības persona darbiniekiem. Tas ir svarīgi, lai viņi zina, ka mana kabineta durvis vienmēr ir atvērtas un ar mani var aprunāties par visiem jautājumiem, kas šķiet aktuāli. Vadības un darbinieku vēlmju un prasību vidusceļš ir attiecības, kas veido mūsu uzņēmuma kultūru. Daudz strādājam pie attiecībām, vienlīdzības un līdzsvara. Mums uzņēmumā ir tāda kultūra, ka visi esam vienlīdzīgi,» viņa teic. Protams, katrs pēc savām amata funkcijām zina, kādi pienākumi ir jāpilda, bet dažādu līmeņu darbinieku savstarpējās attiecībās atšķirības nav.

«Visam pamatā ir cilvēks. Ja viņš jūtas novērtēts un vienlīdzīgs, attiecīgi tas var sniegt vairāk uzņēmumam, pat vairāk, nekā tiek prasīts, jo apmierināts darbinieks ir lojāls,» ir pārliecināta I. Unda.

Taujāta, kādas ir pēdējo gadu karstākās tendences personālvadības jomā, viņa stāsta, ka galvenās izmaiņas ir kandidātu vēlmes un prasības, kas ir pieaugušas. Protams, arī darba devēja prasības ir augušas, un aizvien vairāk uzmanība tiek pievērsta kvalitatīvai klientu apkalpošanai, un, lai to nodrošinātu, bez investēšanas darbinieku apmācībā neiztikt. «Viņi ir jāapmāca, jāmotivē un jāliek justies svarīgiem,» klāsta I. Unda.

Tirgus konkurence ir pieaugusi, un cīņa par kvalitatīvu darbaspēku saasinās. «Centrālās statistikas dati liecina, ka 15% no visiem Latvijas nodarbinātajiem strādā mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kas ir lielākā nozare valstī nodarbināto skaita ziņā. Tirgū ir ienākuši un plāno ienākt vēl jauni dalībnieki. Skatoties šajā kontekstā, mūsu mērķis šogad piesaistīt 200 jaunu darbinieku ir ambiciozs. Reģionu pilsētās darbiniekus piesaistīt ir vieglāk, tur brīvo vakanču ir mazāk un atsaucība uz darba piedāvājumiem lielāka nekā galvaspilsētā,» novērojumos dalās I. Unda. 

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.