Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka  saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. 

Ceļi – valsts attīstības pamats

"Šie ceļi ir kritiski svarīgi ne tikai meža nozarei, nodrošinot kokmateriālu transportēšanu uz pārstrādes punktiem un eksporta tirgiem - reģionālie un vietējie ceļi ir daļa no Latvijas ekonomikas asinsrites, kas veicina uzņēmējdarbību, nodarbinātību un iedzīvotāju mobilitāti ārpus Rīgas. Finansējuma samazināšana ceļu remontiem tieši apdraud reģionu attīstību, palielina transporta izmaksas un rada loģistikas kavēkļus," tā A. Bukonts. 

Viņš uzsver, ka domāšana par ilgtspēju un reģionu stiprināšanu ir jāsāk ar praktiskām lietām – ar ceļiem, pa kuriem ikdienā pārvietojas preces un cilvēki. Finansējuma samazināšana autoceļiem ir plats solis atpakaļ, kas apdraud arī citas reģionos bāzētas nozares, piemēram, lauksaimniecību un tūrismu. Turklāt sliktais ceļu stāvoklis palielina transportlīdzekļu nolietojumu un degvielas patēriņu, tādējādi negatīvi ietekmējot gan uzņēmumu rentabilitāti, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Minēto iemeslu dēl arī  Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir pret Satiksmes ministrijas SM lēmumu 2026. gadā samazināt finansējumu autoceļu remontiem un būvniecībai par 17,27 miljoniem eiro, no kuriem 16,67 miljoni eiro tiks ietaupīti, atliekot vairāku autoceļu būvniecības projektus. 

Kokvedēju pienesums

Lai gan kokvedēji veido tikai ap 3% no Latvijā reģistrētajiem kravas transportlīdzekļiem, to loma ekonomikā ir neaizstājama, norādīts asociācijas paziņojumā. 2024. gadā koksnes produktu eksports pārsniedza 3,4 miljardus eiro, veidojot būtisku daļu no valsts eksporta ienākumiem. Sabiedrībā nereti valda maldīgs uzskats, ka kokvedēji ar 52 tonnu pilno masu pārmērīgi bojā ceļus. "Kokvedēji ir aprīkoti ar papildu asīm un dubultajiem riteņiem, kas vienmērīgi sadala slodzi uz ceļa segumu, padarot tos saudzīgākus nekā standarta 40 tonnu kravas automobiļi," skaidro Bukonts. Viņš piebilst, ka asociācija sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, lai pastiprinātu kontroli pār pārkāpējiem, īpaši attiecībā uz kravām no kaimiņvalstīm, tādējādi mazinot negodīgu konkurenci.