Aizvadīto gadu statistika rāda, ka jūlija nogalē izmantoto brīvdienu kopējais apjoms dienā ir 2,5 reizes lielāks nekā vidēji gadā. Tas nozīmē, ka šajās vasaras nedēļās atpūšas teju trīsreiz vairāk strādājošo nekā citkārt. Darba vietās tam ir atšķirīgas sekas. Dažos uzņēmumos strādājošajiem nākas krietni nopūlēties, pildot ne vien savus, bet arī kolēģu pienākumus, savukārt citās darba apjoms krietni samazinās un darbošanās notiek mierīgākā "vasaras režīmā".

Šoreiz vēlos pievērsties tieši otrajiem. Proti, paanalizēt, kā jēgpilni piepildīt šo pieklusuma periodu, lai rudenī uzņēmums būtu labākās pozīcijās nekā patlaban. No neskaitāmām iespējām vēlos vērst uzmanību uz trīs aktuāliem virzieniem, kas palīdzēs uzņēmumam kļūt stiprākam konkurences cīņā un pragmatiskāk izlietot resursus.

Pirmais ir digitalizācija. Pāreja uz digitāliem risinājumiem sākusies tik sen, ka varētu šķist, ka visi svarīgākie procesi jau ir pārnesti uz datorsistēmām. Taču reālā pieredze rāda ko citu. Joprojām daudzos Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir saglabājušies seni ieradumi, kas samazina produktivitāti. Piemēram, atsevišķi darbinieki joprojām reģistrē saņemtos pasūtījumus vai jaunus klientus kladē, un mēneša beigās kāds cits darbinieks informāciju ievada datorsistēmā. It kā sīkums, ko nav vērts mainīt, taču gada griezumā tas pārvēršas daudzās nelietderīgi izlietotās darba stundās. Vasaras klusais posms ir ideāls brīdis, lai paskatītos uz biznesa procesiem «no malas», kritiski izvērtētu to efektivitāti un veiktu nepieciešamās korekcijas. Lēnāks darba ritms ļauj darbiniekiem nesteidzīgi apgūt jauno kārtību un arī vadītājiem ir vairāk laika izvēlēties piemērotākos risinājumus un vajadzības gadījumā pāriet uz jaunu datorsistēmu.

Otrais svarīgais virziens ir kiberdrošība, kas ir cieši saistīta ar digitalizāciju. Jo vairāk informācijas nonāk digitālajā vidē, jo rūpīgāk tā jāsargā. Diemžēl apdraudējumu netrūkst. CERT.LV publiskotais pārskats par kiberincidentiem šā gada 2. ceturksnī rāda, ka trīs mēnešos reģistrēti 710 apdraudējuma gadījumi, no kuriem 23 atbilst C3 kategorijai. Tas nozīmē, ka tie šādiem uzbrukumiem ir plaša ietekme uz komerciālo sektoru, valsts un pašvaldības iestādēm. Vēl 47 gadījumi klasificēti kā C4 jeb kā būtiski apdraudējumi ar vidēju ietekmi. Tas ir nopietns atgādinājums, ka pie datu drošību uzņēmumā ir jāpiestrādā. Sākot ar drošu paroļu izvēli darbiniekiem vai divu faktoru autentifikācijas risinājumu ieviešanu, un beidzot ar augstāka drošības līmeņa mākoņkrātuves vai serveru izvēli.

Arī trešais virziens ir cieši saistīts ar abiem pirmajiem un lielā mērā var palīdzēt to ieviešanā. Proti, pievērsties mākslīgā intelekta (MI) un tā risinājumu iepazīšanai. Iesākumā pietiks ar MI asistentu kā Gemini vai ChatGPT izpētīšanu. Tie spēj sarunā sniegt noderīgus ieteikumus biznesa procesu uzlabošanai. Padomi nebūs ne unikāli, ne ģeniāli, taču tie palīdzēs noorientēties nezināmās tēmās. Piemēram, MI detalizēti izstāstīs, kā uzlabot uzņēmuma kiberdrošību, ieteiks piemērotākos rīkus un sastādīs plānu, kā soli pa solim īstenot uzlabojumus. Būtībā tas bez maksas izdarīs to, par ko IT kompānijas konsultants paprasīs naudu. MI padalīsies idejās arī par biznesa procesu optimizēšanu, mārketinga aktivitātēm un citiem svarīgiem jautājumiem. Tas arī spēj kritiski izvērtēt uzņēmumā jau izmantotās datorsistēmas un ieteikt, ar kādām jaunākām, labākām tās aizstāt. Tehnoloģiju pasaulē jauni risinājumi rodas ik nedēļu, taču aizņemts uzņēmējs uzzina tikai par dažiem no tiem. Iespējams, jau šobrīd ir pieejama datorprogramma vai mobilā lietotne, kas atrisina senu, sasāpējušu problēmu. Tā tikai jāatrod. Meklēšanā MI patiešām teicami palīdz.

Sena austrumu gudrība vēsta, ka vislabākais laiks iestādīt koku bija pirms 20 gadiem. Otrs labākais laiks to darīt ir tagad. Ar digitalizāciju ir tieši tāpat. Sākot uzlabojumus šodien, uzņēmums nonāks labākā konkurences situācijā nekā tie sāncenši, kuri ķersies pie digitalizācijas rīt.