Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā uz pārējo fona izceļas, piemēram, alumīnijs, kura vērtība Londonas Metālu biržā šogad vien ir palielinājusies par 36% līdz 2754 ASV dolāriem par tonnu.
Alumīnijs šobrīd tādējādi ir visdārgākais vairāk nekā 10 gados, un pandēmijas rēķins tam sāk izskatīties matemātiski visai vienkāršs – tā cena šajā periodā jau ir gandrīz dubultojusies.
Metālu cenai pieaugt palīdz straujā ekonomiku atgūšanās. Tāpat visās pasaules malās uz Covid-19 valdību stimulu fona sasolīti milzīgi infrastruktūra uzlabošanas un izbūves darbi. Tas liek domāt, ka pieprasījums pēc alumīnija būs ļoti spēcīgs, lai gan pārliecība par pietiekamām šī metāla piegādēm jau ir krietni mazāka.
Alumīnijam mūsdienās ir ļoti plašs patēriņš. Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam.
https://www.db.lv/zinas/protekcionisma-vilni-provoces-metala-cenu-svarstibas-504370
Pēdējo dienu alumīnija cenu lēcienam palīdzējis arī politiskais haoss Gvinejā (tur pirms vairākām dienām noticis valsts apvērsums), kur lielā apmērā tiek iegūts boksīts jeb alumīnija rūda.
Šāda situācija labi izceļ to, cik saspringts šobrīd ir daudzu izejvielu tirgus. Faktiski vienā mirklī var atnākt kādi negaidīti pavērsieni ar kādas konkrētās izejvielu ieguvi, kam savukārt ir pa spēkam jūtami pamainīt visu globālo cenu vienādojumu.
Aptuveni pusi no sev nepieciešamās alumīnija rūdas no Gvinejas parastos apstākļos spēj dabūt Ķīna (un vēl trešo daļu – no Austrālijas). Šī valsts ir atbildīga par 60% no pasaules alumīnija ražošanas.
Pandēmija un tās traucējumi var būt arguments, lai jau laicīgi veidotu pamatīgus vajadzīgo izejvielu un kādu detaļu uzkrājumus. Tas tādēļ, lai būtu neatkarība no kādām piegāžu problēmām vai “melnā gulbja” notikumiem.
