Latvijas
finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir
daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili
atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.
Diskusijas
vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris
Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un
ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte
2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko
standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu
sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".
Vairāki
diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu.
Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt
kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt
bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī
iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.
Diskusijā
izskanēja, ka banku veiktā klientu novērtēšana arvien vairāk skar klientu
privātumu. Tas var radīt risku zaudēt ne tikai privātumu, bet arī brīvību un
nonākt totalitārā sabiedrībā. S.Purgaile skaidroja, ka nelikumīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas apkarošanas procedūras attiecas uz visām valstīm. Latvija
ir pirmajās rindās, un, iespējams, ir ieviesusi stingrākas prasības nekā
kolēģi, tomēr visa pasaule virzās šajā virzienā.
Akcentējot, ka Latvija ir
pārmaiņu priekšgalā, FKTK vadītāja citēja Eiropas Komisijas viceprezidentu
Valdi Dombrovski, kurš teicis, ka nopietni naudas atmazgāšanas skandāli, kuros
iesaistītas Eiropas bankas, apliecina, ka Eiropai finanšu sektora
sakārtošanā ir jādara vairāk.
FKTK
vadītāja uzsvēra, ka ģeogrāfiski un ģeopolitiski Latvija bija starp pirmajām
valstīm, kas veica radikālas finanšu sektora izmaiņas, taču tas nākotnē kalpos
par konkurences priekšrocību.
S.Purgaile
skaidroja, ka, lai bankām jaunajā situācijā palīdzētu strādāt un pilnveidotu
klientu novērtēšanas procesu, FKTK veido rokasgrāmatu, kurā būs apkopotas visas
regulējošās normas un konkrēti piemēri, komentāri attiecībā uz novērtēšanu. Rokasgrāmatas
sagatavošana pilnībā varētu tikt pabeigta jūlijā vai augustā.
S.Purgaile
norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdarīts ļoti daudz, veiktas nozīmīgas finanšu
sektora regulējuma izmaiņas. To apliecina arī "Moneyval" jaunākais Latvijas
finanšu sistēmas novērtējums. Tomēr ļoti svarīgs rādītājs būs pasaules
centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba
grupas (FATF) 21.februārī gaidāmais lēmums. Tas parādīs, vai Latvijai būs
izdevies izvairīties no iekļaušanas finanšu pasaules "pelēkajā sarakstā". No tā
varēsim secināt, kā veiktas regulējuma izmaiņas un vai uzlabojumi reāli strādā.
"Ceru,
ka 2020. gadā mēs spēsim atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju, un
varēsim iziet starptautiskajā arēnā ar pozitīvām ziņām par veiktajām pārmaiņām.
!Ir ļoti svarīgi pārējai pasaulei nodot vēstījumu, ka esam pabeiguši finanšu
sektora kapitālo remontu un Latvija ir mainījusies.
Šis ir īpašs brīdis, lai
atkal pievērstos potenciālajiem investoriem un aicinātu viņus uz Latviju, apliecinot,
ka esam izdarījuši visu, lai finanšu sektorā izveidotu caurspīdīgu vidi,"
norādīja FKTK vadītāja.
"No
uzņēmumiem un privātpersonām dzirdam, ka bankas, līdzīgi kā Valsts ieņēmumu
dienests, varētu ievērot principu "konsultē vispirms", un tikai tad pieņemt
lēmumus, piemēram, par konta slēgšanu. Mēs cenšamies šo principu ieviest visos
banku līmeņos. Es ticu, ka ikviens uzņēmums vispirms cenšas rīkoties iespējami
labāk, bet kādam tas dažādu iemeslu – negodīgu partneru, nezināšanas – dēļ
neizdodas," skaidroja FKTK vadītāja.
Diskusiju
par finanšu tirgus attīstību Latvijā rīkoja Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas,
Šveices un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā ar zvērinātu advokātu
biroja "Ellex Kļaviņš" atbalstu.