Kurzemes rajona tiesa Saldū šodien attaisnoja dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā apsūdzētos četrus bijušos VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļus, tostarp kādreizējo uzņēmuma vadītāju Uģi Magoni.
Prokuratūrā informē, ka tā pieprasīs pilnu spriedumu un pēc iepazīšanās ar to lems jautājumu par protesta iesniegšanu.
Tiesu debatēs prokurors katram apsūdzētajam lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts vai pašvaldības iestādēs uz trīs gadiem.
Lietā apsūdzēti Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts.
Bijušās amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījusi smagas sekas, jo valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, iepriekš informēja prokuratūra.
Saskaņā ar celto apsūdzību LDz valdes locekļi panāca jaunas izpildinstitūcijas - Prezidentu padomes - izveidi, nododot tai tiesības un pienākumus, kas ietilpa valdes kompetencē, lai gūtu papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, par ko jau bija noteikta likumam atbilstoša samaksa.
Apsūdzētās amatpersonas laikā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 18. augustam, vienlaikus ieņemot amatu valdē un Prezidentu padomē, nelikumīgi guvušas papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, uzskata prokuratūra. Tādējādi valstij nodarīts mantisks zaudējums 1 553 896 eiro.
Šo kriminālprocesu Ģenerālprokuratūra sāka 2020. gada februārī, uzdodot izmeklēšanas veikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pēc tās pabeigšanas krimināllietas materiālus nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Jau ziņots, ka Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus, no 2010. gada septembra līdz 2019. gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019. gada 17. oktobrī LDz valde pieņēma lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība.
Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015. gadam uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Magonis, bet no 2016. gada līdz 2019. gadam Bērziņš, kurš bija LDz valdes loceklis kopš 2011. gada.
Uzņēmuma valdē Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā no 2008. līdz 2019. gadam darbojās arī Strakšas, no 2016. līdz 2020. gadam - Ainis Stūrmanis, bet no 2011. līdz 2019. gadam - Šmuksts.
2019. gada maijā toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšam un Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšu, savukārt Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.
Kā 2020. gadā secināja Valsts kontrole, kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir maksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību.
2020. gada sākumā Linkaits vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.
Magonis patlaban ir apsūdzēts par korupciju krimināllietā kopā ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Pirmās instances tiesa abus attaisnoja, bet prokuratūra iesniedza protestu.
2025. gada nogalē Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, Magoni un Osinovski atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu.
Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot "Mercedes Benz" auto, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim tiesa kā papildsodu noteica aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā uz trim gadiem.
Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli - 499 500 eiro.
